...mūsdienu pasaulē nav objektīvu kritēriju. Bet ir vēl vērtību sistēmas, kuras mums piedāvā kultūra. Vērtības ir visur, tās sakārto mūsu dzīvi, tikai izvērtējot lietas, mēs varam veikt apzinātu izvēli.

Mēs nevaram lēkāt no vienas kultūras vērtībām pie citas kultūras vērtībām. Vērtību maiņa ir smags, apzināts un neapzināts, ilgstošs process, nevis vienas dienas nodarbe - "sak, no rītdienas vērtēšu lietas citādi".

Labāks un sliktāks ir mūsu galvās. Ja mūsu "galvas" sakrīt ar kultūras pamatievirzēm, tad sakot, ka Bēthovens ir labāks un pārāks par alkoholiķi Vaņu, mūs sapratīs. Sakot pretējo, mūs sapratīs vienīgi alkoholiķis Vaņa (kurš jau sen īstenībā nekā vairs nesaprot).

Un mēs atkal novirzījāmies, sākotnēji runa bija par prāta spējām, talantu, utt. Nekas vienu cilvēku nepadara pārāku par otru, kā vien patvaļīgi pieņemta vērtību hiearhija. Bet šī hierarhija ir jāpieņem. Un es labprāt pieņemu tādu, kur domājoši cilvēki ir virspusē, nevis alkoholiķi. Un tāda tā ir arī kultūrā, pa daļai, tiesa gan akcenti mainās...

(Reply to this) (Parent)