Nuvot, sajutos kā ļauns cilvēks xD

Nez, man parasti dusmas ir svarīga fāze, pat ja īsumā, jo pa lielam jau es laikam drīzāk pārāk daudz pieķeros

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu. man drīzāk vienkārši nav īsti vajadzības aktīvi gribēt sāpināt, 'cause it comes so unintentionally naturally to me :D

un dusmas ir. jā, es piekrītu, ka dusmas ir svarīga fāze. bet man vienmēr pēc dusmām nāk tas noguriens un gribas jau, lai liek mierā takjaubeidzot :D nu ar domu, ka dusmu fāzē tak joprojām ir kaut kāda nebūt Sajūta vai nu.. nez. Nav Pohuj vēl :D nogurumā arī var būt, ka nav pohuj vēl, bet vismaz ir sevī pilnīga skaidrībiņa, ka I just can't do this any more :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tā ir laba sajūta, ka this is it, pilnīgi gribas padalīties :D

Vispār labs jautājums, kad es pēdējo reizi esmu apzināti sāpinājusi, tā kā nevis vienkārši "izdomājusi kaut kādu huiņu un nepateikusi" vai being my usual stupid self, kur noteikti cilvēkiem arī sāp, lai arī tāds nav bijis mans mērķis, bet apzināti nodarījusi cilvēkam pāri bez, uh, virsuzdevuma. Nu, ja kāds izturas slikti pret manējiem, tad ir citādi, tad toč neskatos, kur acs, kur galva, ja tādējādi varu kādu aizstāvēt vai pasargāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu this is what I was getting at. man nav skaidrs uzdevums par cita cilvēka sāpināšanu kā pašmērķi, nevis blakusefektu kaut kam citam, vai tā būtu šķiršanās, vai nepadomāšana par savu rīcību, vai netīša huiņas sadarīšana, vai kas jau hūmaņu dzīvēs un galvās notiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atriebība
vēlme pierādīt, ka tu esi krutāks
bailes no tā, ka, ja nesāpināsi pirmais, tad sāpinās tevi
iemācīt cilvēkiem, kāda ir reālā dzīve

(Reply to this) (Parent) (Thread)

quoting Parker no Leverage serčika - I'm so glad I don't live in the real world :D

(Reply to this) (Parent)