"Nu, nez" laikam ir visuniversālākā frāze par jebkuru radošu darbu :))
Padomāju un nolēmu, ka pateikšu kaut ko ļoti stulbu - man pēc tās rindas viss dzejolis... Es pārlasīju, un man vairs nepatika. Es zinu, ka tas nav arguments, bet kā es pīpējot noformulēju savu izpratni par šo dzejolīti: no sterila maiguma (man ļoti patīk šis izteiciens un tā nav lamāšanās) uz senilu patētiku (šī jau ir lamāšanās).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vispaar jau tas "nu, nez" bija domaats par tyavu komentaaru ;)
pienjemot, ka komentaars netiek uzskatiits par radoshu darbu (kas gan ne vienmeer ir patiess apgalvojums)

varbuut paarlasot tu vienkaarshi paaraak akcenteeji uzmaniibu uz to vienu pateetisko fraazi, kuru ieprieksh (liidz konkreetajai rindinjai) nebiji lasiijusi? varbuut tieshi taadeelj, paarlasot veelreiz, uztvere mainiijaas .. a varbuut arii nee

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, nez :).
Nu bet beigas man visas likās tādas. Par 2 vientulībām arī diez kas nebija.
Tā robeža starp poētisku liriskumu un banalitāti vienmēr ir ļoti ļoti ļoti trausla. Jābalansē kā uz naža asmens (kas laikam arī ir banāls izteiciens? :) ).
Varbūt palieku veca, sirma un ķildīga.

(Reply to this) (Parent)