vispirmām kārtām gribētu honeybee jaunkundzei aizrādīt, ka Borhess nekur savā daiļradē nenodarbojas ar kvantitātes svarīguma nevajadzīgu uzsvēršanu, bet gan drīzāk fiksē to kaut vai kā maldus (es gan drīzāk dotu priekšroku vārdam "īpatnības"), kas tam brīdim ir pietiekami aktuāls kultūras simbols, tanī pašā laikā saglabājot šķietami distancētu pozu.
mani Borhesa daiļradē ārkārtīgi savaldzināja trīs lietas: pieklājība, vienkāršums un šķietamais objektīvisms.

(Reply to this) (Thread)

ko nu jūs salecāties ;) Kaut cik par Borhesa stāstiem ir tikai pirmā rindkopa, pārējā es nodarbojos ar "domas lidojumu", attiecīgi apgriežot spārnus tām savām domām, kas ne tur aizlidojušas. Un par Borhesu pašu es, diessodi, vispār neko negribu teikt, jo viņa proza ir pietiekami intelektuāla un mānīga, ka droši vien ne vienā vien vietā izliktas lamatas lasītājam, kas kaut ko grib secināt par Borhesu kā cilvēku.

(Reply to this) (Parent)