Ar grāmatām man pagaidām vēl tā nav, ir daži, kuru mūziku neklausos principā un sāk traucēt aktieru privātās dzīves uzskati un sabiedriskās aktivitātes. Karoče nezinu, dažreiz izdodas to mākslas nošķīrumu no personības izveikt, dažreiz galīgi ne

No otras puses tepat nebūt ne sen divas dažādas rakstnieces izteicās, ka iet pāri saviem principiem, jo ķip grāmata tā prasa vai raksta ainas, kas pašai liekas pretīgas tā kā ej nu sazin. Abas laikam nekad nelasīšu, jo automātiskā rakstīšana u.tml. mani vairs neinteresē kopš pirmoreiz uzzināju par dadaismu un ko un to izpētīju

(Reply to this) (Thread)

Nu grāmatās cilvēki raksta to, ko nedomā, protams. Nupat, teiksim, izlasīju grāmatu, kurā darbība notiek 1956. gadā, un galvenā varone asūmo heteroseksualitāti un nesaprot, ka transgender varonis tāds ir, bet pēcvārdā autore to skaidro un kontekstualizē

(Reply to this) (Parent)