Nesen bija mītings, kur ārzemju eksperti runāja ar LU doktorantiem, vienam doktorantam fonā kaķis izpildījās, graciozi staigājot pa dīvāna malu turp, atpakaļ. Visiem nopietnajiem ārzemju ekspertiem ieslēdzās "awwww" režīms, un jautājumus par finansiālo atbalstu zinātniskajā pētniecībā uz brīdi aizstāja jūsmīgi komentāri par skaisto kaķi. :) Šis moments vispār nāca par labu mītinga atmosfērai, jo pārspīlētā nopietnība bija neatgriezeniski beigusies, un visi sāka justies krietni brīvāk un mazāk stresaini. Paldies kaķim!