Ne līdz galam sapratu domu, bet kā zvērināts intraverts varu teikt, ka visu dzīvi, kopš sevi atceros, esmu izjutis, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, jo nereaģēju uz noteiktiem 'social cues' kā vairums. Čalošana par neko, kaut kādas nesakarīgas blēņas likās bērnišķīgi jau kopš bērnības un uz to šis vairums skatījās šķībi. Bērnībā/pusaudzībā tas bij asi izteikts, tagad, ar vecumu un apbružājumu, varu imitēt pareizos paternus ar dažāda tipa ļaudīm itin viegli, bet tas man vēl ar vien nāk ar piepūli, kas daudziem nav pazīstama. Esmu bijis ar cilvēkiem, kuriem tas izskatās daudz sliktā, tādi, kas vispār nespēj adaptēties zem normālas sociālas dzīves un kļūst par galīgiem otšeļņikiem.

(Reply to this)