Jā!
Bet tam autentiskumam jābūt arī no otras puses. Sievietes kopumā visai daudz uzspēlē.
Paliek tik tās dažas ar kurām jau tik daudz piedzīvots, ka nekāda spēlēšana nestrādās. Abpusēji.

Dzīve ir skaista, bet draudzības tomēr ir vērtība, kuru mēs pārāk maz novērtējam (es te no zinātnisku pētījumu aspekta, kas to pierāda) un spēja veidot jaunas draudzības vecumā "pēc 25" ir vispār izzūdoša māksla, tā vien šķiet.

(Reply to this) (Thread)

Nu nē, autentiskums, imo, ir pašvērtība, kam maz sakara ar otras puses izpildīšanos (izņemot kkādus ekstrēmus gadījumus). Un visas manas šībrīža draudzības ir "pēc 25", tā arī nav problēma. Lai gan vispār mana autentiskā izpildīšanās ne obligāti ir draudzību veicinoša :)

Ajmīn dāmas bija briesmīgas pamatskolā, tas jā, bet nu tagad taču man ir iespēja (autentiski) izvairīties no riktīgi toksiskiem kadriem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es pat nedomāju automātiski, ka tā uzspēlēšana ir toksiska. Bieži vien tā ir tāda virspusēja laipnība un jaukums, pie tam ar labiem nodomiem. Bet dziļāku kontaktu neveicina.
Nez kas tas ir, ko es tur uztveru... patiesas intereses par citiem zudums vai kaut kas tāds. Nereti aiz noguruma vai brīvu mentālo resusrsu neesamības. Nu jo pašu ģimenes un bērni un dzīve un darbi utt utt.

(Reply to this) (Parent)