Ar draugu skatījos to Rēdera raidījumu 1:1 ar A.Jundzi un A.Eipuru, kurā bija diskutēts par šo jautājumu.
Vispār jau ieņirdzām par to,ka mūsdienu Rakstnieku savienību nez kāpēc presē/teļāgā par baigi lielo grib pataisīt,jo Rakstnieku savienība mūsdienās vairs ir tikai profesionālu amatbrāļu cunfte nevis kā senāk,PSRS ideoloģijas špricēšanas organizācija ar pravu kačāšanu (Soviet RS statūtos bij rakstīts, ka jācīnas par sociālistiskā reālisma mākslas pilnveidošanu un karot pret reakcionārās ideoloģijas ietekmēm)...

Es domāju, ka rakstnieka lielākais sods ir būt nelasītam.Ir taču tās grāmatas, kuras cilvēki met ārā no plauktiem, jo negribas lasīt un viss. Kā zināms ir cilvēki kam patīk mātes, kam patīk meitas un kam patīk kleitas. Sabiedrībai ir jāzina visi rakstnieki-stukači (bet ne caur rakstnieku savienības svētību), informāciju par tiem lai publicē Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs vai Latvijas Nacionālais arhīvs vai kāda cita ar vēsturi saistīta iestāde.Svarīgi, lai paši rakstnieki godīgi atzīstas tam tot.seku dok. centram un pēc atmiņas precizē,ko stučījuši VDKšņikiem. Vai to, ka otrs rakstnieks konkrētā dzīvesvietā slēpis matracī nacionālas ievirzes noveļu vai dzejas manuskriptus, ar nolūku dabūt materiālus labumus par šādu nostučīšanu vai vienkārši pastāstījis "Rakstnieks X tajā datumā bija uzvilcis saulesbrilles un daudz pīpē,domājiet, ko gribat". Kaut kā tā, lai sabiedrība vērtē, kurš ir slidens, glums sūds vai jau iekšēji dvēselē mēslu mēsls, kas mēslus gatavs spricēt izplatījumā kā nīlzirga kaku video. https://www.youtube.com/watch?v=PSKQ3ZNQ_O8

Piemēram, es personīgi nekad neesmu lasījusi un arī nākotnē nelasīšu Viļa Lāča savervelējumus. Viņa rīcībai - parakstam uz tūkstošu cilvēku deportāciju un ieslodzīšanas pavēlēm,kas rezultējās ar tūkstošu cilvēku nāvi, nav attaisnojama nekad, nemūžam.

Es arī ceru, ka gada laikā publicēs rakstniek-stukačus, jo man nešķiet normāli, ka izsūtīt varēja arī par LASĪŠANU vien (Lidijas-Lasmanes Doroņinas gadījums, pēdējais 1983.gadā nevis Staļina laikā...tā,ka..). Ā, un Lidija taču nebija vienīgā, simtiem tādu cilvēku bija. Lasītāji. Kurus izsūtīja. Es esmu lasītājs un man ir tiesības zināt, kuri rakstnieki bija stučītāji. Kaut vai Lidijas dēļ, lai viņa var aiziet aizsaulē sadzirdēta, jo man šķiet, ka par viņu zina pārāk maz cilvēku.

Rezumē - lai par ētiku spriež vēsturnieki un izvēlēties nelasīt - to dara lasītāji, nevis rakstnieku savienības paziņojumi.

(Reply to this) (Thread)

Kkā tā, jā.

(Reply to this) (Parent)