|
Septembris 5., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pelnufeja | 13:28
Invaliditāte ir medicīniska vai sociāla (atkarībā no tā, kuru skatījumu izvēlamies) kategorija - vārdā pašā par sevi nav nekā aizvainojoša, manuprāt (vismaz mani tas neaizvaino personiski un neliekas arī tik problemātiski, ja par to domāju no teorētiska skatu punkta). Kamēr "invalīds", kā jau minēts iepriekš, reducē personu uz tās ķermeņa vai psihes disfunkciju.
Es gan arī piekrītu, ka invaliditātes uzsvēršana un izcelšana nevietā var būt problemātiska un aizskaroša neatkarīgi no tā, kādu vārdu lieto.
Un te, man šķiet, ļoti būtiskas ir arī vārdu konotācijas, kas eksistē konkrētas valodas ietvaros, piemēram, latviešu valodā, man no vārda "invalīds" ir iekšēji jāsaraujas un mani ļoti aizvaino, ja attiecībā uz mani to kāds lieto, kamēr angļu valodā es varu par sevi pateikt "disabled", kaut arī tāpat daudz biežāk izvēlos "I have a disability". Bet kopumā "invalīds" tieši latviešu valodā izraisa asociācijas ar cilvēkiem, kas ir ieslodzīti institūcijās, kam sabiedrībā nav vietas, nekas nav pieejams un ko visi žēlo. Kā jau minēju muzejrakstā, var, protams, teikt, ka tas viss ir pārjūtīgums un muļķības, bet man tomēr šķiet, ka valodai, ko lietojam, tostarp asociācijām, ko noteikti vārdi ietver, ir milzīga nozīme, valodā veidojas domas, tiek formulēti uzskati.
Valodas sakarā vēl likās interesanti, ka ENIL mājaslapā viņi saka, ka preferē disabled nevis people with disabilities, pamatojot to tā, ka "disabled" angļu valodā ietver tieši invaliditātes sociālos aspektus - "society has disabled us". Tā kā šis viss, protams, ir diskutabli un kontekstuāli, tomēr svarīgi atcerēties, ka būtu jāņem vērā pašu cilvēku ar invaliditāti viedoklis, nevis jaizlemj, kā mēs viņus tagad sauksim.
|
Reply
|
|
|