Augusts 22., 2017
| 08:33
|
Comments:
Es kā reiz par šo pieņēmumu.
Jo atšķirība starp tiem, kas ir spējīgi aptvert un tiem, kas nav, pirmkārt slēpjas tajā, cik daudz viņiem par to ir stāstīts. Reizēm vajadzēs kādu laika pauzi pēc stāstītā, lai tas iedarbotos. Noteikti ir arī tādi, kam stāsti cik gribi, klapes uz ausīm.... Bet es neesmu droša, ka atskaitot īpaši ekstrēmus piemērus, ir tik viegli atšķirt tos vienus, no tiem otrajiem.
Un nebija doma par klupšanu virsū. Tieši par pretējo. Pat neklpušanu, bet patronizējošu klusēšanu, bloķēšanu utml.
klusēšanu interpretēt kā vienmēr patronizējošu jau nu gan ir drusku pārspīlēti OK, reizēm es tā daru reizēm arī: - kad pati redzu, ka mans arguments iet uz riņķi - kad acīmredzami nemāku izstāstīt to, ko gribu - kad es piekrītu, un man nešķiet, ka tur vēl vajag klapēt uz pleca un teikt, ka piekrītu - kad novaldos, lai nepateiktu kko pretīgu - kad otra arguments ir tāds, kuram nevaru ne piekrist, ne nepiekrist (nu, piemēram, ja pie tā, kam es piekrītu, nonāk veidā, kam nepiekrītu) - kad cilvēks iekomentē kko, ko zina labāk, bet es nezinu, vai tas nav kļūdaini, un attiecīgi nezinu, ko par to teikt - vnk nav laika - plus vēl miljons citu iemeslu
gan jau citiem arī tā ir
Ir patronizējoša klusēšana un pārējās. Kad tās ir pārējās, tad tas nepieder pie šeit apskatītās problemātikas.
Protams, ka visas interpretēt kā patronizējošas būtu pārspīlēti. Cilvēki vispār vairāk klusē nekā neklusē.
nu teiksim es nevaru iedomāties, kā uz tevi vispār var patronizējoši paklusēt :)
Vienreiz izdevās, joprojām sāp, bet varētu diskutēt, vai to var nosaukt tieši par paklusēšanu, protams.
o.O pie episkā "zinātne nav politiska, tikai stulbie SJW zinātnieki to nesaprot" kašķa? tas ir vienīgais, kur es teorētiski būtu varējusi to izdarīt
Vai ne? Var jau būt, ka cēloņi tam auga jau tur, nezinu. Konkrētais topiks bija mēnesi vēlāk, par trans- , vietniekvārdiem un to, ka cilvēki mēdz dažādos veidos pretīgi izrīkoties ar citiem cilvēkiem.
Kas, pēdējā punkta dēļ, izsauc pamatīgu emocionālu jēlumu, kas savukārt liek īpaši neadekvāti reaģēt uz retoriskiem paņēmieniem, un arī lietot tos vēl neadekvātāk kā parasti.
Anyway, jā, ne klusēšana bez paskaidrojumiem, kas vienmēr atvērta interpretācijai, bet patronizējošs paziņojums par relatīvu klusēšanu, nosacītā sarunu līmenī.
Sāpīgs droši vien dēļ temata norautās ādas. Vai dēļ ārpuscibas apstākļiem. Ej nu sazini.
hm. es par to atceros drīzāk "bļin, es esmu sašuvusies par lietām, ko nesaprotu līdz galam, un padaru visu vēl sliktāku" klusēšanu, katrā ziņā tas nebija gribēti. piedod.
Ai.. nav ko publiski ķidāt.
Ticu ka neatceries, kā reiz tāpēc, ka pat neienāca prātā, ka tas var sāpēt. Gan jau pelnīti un ja pelnīti, tad nav tur ko piedot.
|
|
|