|
Maijs 27., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mindbound | 09:48
Komentārs par beigto lasi bija domāts nevis kā nelāga metafora par cilvēkiem ar psihiskām problēmām, bet kā atbilde uz "vajadzētu tādu vidi, kur visi dabū medaļas, galvenais, lai izdod jelkādu outputu" tēzi, kas man liekas wrong on multiple levels if not fractally wrong. Pret Tavām piebildēm man ir daudz mazāk iebildumu.
That being said, mana galvenā problēma ar "neirodiversitāti" ir tā, ka šādā paradigmā tiek implicīti iedrošināta nekā nedarīšana savu problēmu risināšanai (un, tā, kā apskatāmās problēmas mēdz būt smagas un darbs ar to risināšanu – tikpat smags, tad ir liela varbūtība, ka nostrādās universālais "cilvēki ir slinki maitas" faktors, jo, atkal, whatever is subsidised is promoted). Tieši tas pats attiecas, piem., uz "body positivity", kur pats kā īpatnis ar lieko svaru bez man zināmiem ģenētiskiem faktoriem varu piebilst, ka es, domājams, tikai iegūtu no sabiedrības ar lielāku konstruktīvu spiedienu uz iedzīvošanos veselīgākā kompaktāka formfaktora korpusā.
Augstāk minētajam nepalīdz (anti-palīdz) arī sacerējumi par tēmu "psihiatrija ir krāpniecība, nekas nestrādā, psihisko slimību nemaz nav" utt. (sk. atsauci uz piemēra tekstu zemāk), ignorējot desmitiem gadu pētījumu un izstrādņu, kas, kaut nebūdamas perfektas (jo nekas nav perfekts), dod lielu un izmērāmu labumu gan šādu kondīciju profilaktikā, gan ārstēšanā un tuvā nākotne sola ļoti nozīmīgus izrāvienus šajās jomās.
Man izskatās, ka liela daļa manis aprunāto lietu novārās līdz vecajam truismam "lai varētu risināt problēmu, vispirms jāatpazīst, ka problēma ir". Tas viss ir pilnībā savietojami ar Tevis teikto par atbilstošu darba apstākļu u.c. nodrošināšanu, jo šādu problēmu risināšana, kā likums, ir ilgtermiņa pasākums, kura laikā ir jēga cilvēkam nodrošināt produktivitāti veicinošos un simptomus mazinošus apstākļus, kuros var justies iespēju robežās komfortabli.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |