Aprīlis 2., 2016
| 10:07
|
Comments:
tak hvz, šitā ir viena no tām lietām, par ko Pieklājīgā Sabiedrībā Nerunā Bet vispār tipogrāfija sāk atmaksāties no ca.1000 eksemplāriem, un pārējais tad ir atkarīgs no autora popularitātes + vēl kādiem maģiskiem apsvērumiem (attiecīgi man, teiksim, ir 1500-2000 ex.)
3000 eksemplāru pirmajā metienā ir ļoti, ļoti labi. domāju, ka ar vairāk kā 3000 ex. neviens neriskē un, ja nu pēkšņi izpērk, piedrukā vēl (autoram, starpcit, liels pirmais metiens arī nav nekāda dižā laime, jo izdevēji burkšķ, ja neizdodas saprātīgā laikā pārdot vismaz pusi no metiena). slapjais sapnis ir 10 000 pārdotu eksemplāru, un 20 000 ir sekss par septiņdesmit iekārojamām jaunavām paradīzē. /bet, iespējams, es nenovērtēju tīras izklaides literatūras šarmu un pārdotspēju/
From: | unpy |
Date: | 2. Aprīlis 2016 - 10:41 |
---|
| | | (Link) |
|
Ahā, paldies, riktīgi interesanti, tiešām mēdz būt 20tk pārdotu oriģinālliteratūras eksemplāru, ja vien neesi sen miris vai tādam pielīdzināms klasiķis vai iekļauts skolas obligātās literatūras sarakstos?
nu nezinu, mēdz būt sekss ar 70 iekārojamām jaunavām paradīzē? :D
beeet principā nē, ne īpaši
From: | unpy |
Date: | 2. Aprīlis 2016 - 10:47 |
---|
| | | (Link) |
|
:)) A par 10000 - ir zināmi gadījumi?
nu, stāsta, ka Joņevam ar Jelgavu esot bijis, un Mārai Zālītei ar Pieciem pirkstiem (bet zinkā, Jānītim ar Anniņu no septītās arī esot bijis!)
Bet nu pieņemu, ka arī Daina Avotiņa, Inguna Bauere, Kornēlija Apškrūma n stuff like this arī dabū savus 10 000, ja vien viņu darbus "nenoēd" paškonkurence
//šis ir totālā baumu līmenī, t.i., ar sveci klāt neesmu stāvējusi un grāmatvedības papīrus man neviens nav rādījis
From: | unpy |
Date: | 2. Aprīlis 2016 - 11:19 |
---|
| | | (Link) |
|
Ahā, paldies. Mnjā, grūti būt rakstniekam, kas raksta mazskaitlīgu lietotāju valodā. |
|
|
|
Sviesta Ciba |