a vot, tagad man liekas, ka šādas izrādes ir jāvērtē nevis kā teātri, bet kā dokumentālas sarunas un empātijas, vērošanas treniņus. or zo.

(Reply to this) (Thread)

Jā, droši vien

Kas paver lieliskas iespējas kritikas kritikai, nu tipa "man nepatika" - "tev vienkārši pietrūkst Empātijas!"

Un tad tas "skatītāja"-aktiera efekts, nu tb vienā brīdī kļūst svarīgi nevis izjust, bet gan pietiekami ticami notēlot [vēl jo vairāk tāpēc, ka reizēm izjustas emocijas neparādās purnā, un līdz ar to tas tēlojums kļūst svarīgs, ja cilvēks tev ir pretī un gaida tavu reakciju] [šis punkts droši vien mani ilgtermiņā kretinētu]

Ar ko es nedomāju, ka tas viss ir baisi aplam jau saknē, bet to, ka aizkulišu darbam būtu jābūt nenormāli, nenormāli rūpīgam, smalkam un pārdomātam, nevis tipa "bļe, aktieri norāva izrādi, davaj sadzīsim kaut kādus parastos cilvēkus, kas lasīs savas dienasgrāmatas, lol"

(Reply to this) (Parent)