Neparakstos zem necieņas pret ēdienu, atšķiru tikai ne/cieņu pret gatavotāju, nedarot to, kas varētu viņu sāpināt — tur, ņergāties, viebt degunu vai sapūdēt un izmest — bet tikai tapēc, lai nesāpinātu, nevis tapēc, ka Ēdiens.

Maizītes bučošanas un tamlīdzīgas pārtiku idolizējošas huiņas ir kaut kādas pēckara literatūras izraisītas traumas — nepieciešamības gadījumā acs nenoraustītos puskukuli maizes izlidināt miskastē (nevaru gan iedomāties tādu nepieciešamību).

(Reply to this) (Thread)

Then again, augstākpieminētā zemeņu apkošana, vai tas, ka bērni baksta maizē/gurķos caurumus, kaitina. Iespējams, man ir tikai alerģija uz maizes glorifikāciju.

(Reply to this) (Parent)

jā, par maizītes bučošanu es totāli apzinos, ka tas ir tāpat kā "nerādīt ar pirkstu uz mēnesi", bet manā prātā tas ir kaut kas totāli sweet. citiem neuzspiežu, bet pati noteikti daru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+

(Reply to this) (Parent)