|
Jūlijs 28., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ctulhu | 11:59
Man izskatās, ka te ir runa vienkārši par domāšanas - interešu virzienu jeb precīzāk pielikšanas punktu.
Jā, atslēgfrāze ir ``sava prieka pēc``, kā minēts augstāk.
Šito dabū redzēt arī, piemēram, tajās pašās skolēnu olimpiādēs. Ir tāds efekts: No perifērijas nākuši gudri jaunieši ar pirmo reizi bez speciālas gatavošanās noceļ pirmās vietas, bet pēc tam nākamajās reizēs viņiem tik labi vairs neiet. Iespējamais skaidrojums: sākumā viņi vienkārši raksta ko zina un risina lietas kā prot. Un viss. Vēlāk viņi dabū priekšstatu, ka tā ir sacensība, par attieksmi pret uzvarētājiem, iepazīstas ar citiem. Sasniedzamais rezultāts vairs nav tikai un vienīgi atrisināt interesantu problēmu (kas jau nu bija uzdevumos), bet ``sasnietgt rezultātu``, tas ir, dabūt tās godalgas un parādīt sevi attiecībā pret citiem. Un vot šitas viss tad arī ir bremzējošā huiņa. Falšais intereses/ aktivitātes pielikšanas virziens.
Tas pats, piemēram, ar konstantīnu Novosjolovu, grafēna atklājēju. Viņi vienkārši niekojās ar grafītu un līmlenti. Prikola pēc. Vai var dabūt vēl plānākas kārtiņas? Interesanti taču. Un viss.
Līdz ar to, es teiktu, ka tas nav self-denial (lai arī no ārpuses tas tā izskatās), bet tīra interese jeb darīšana-savam-priekam. Kā nezaudēt? Man sanāk - nevis aizmirst vai aizliegt sevi, bet kāreiz aizmirst citus. Atrubīt socializāciju. Ne tādā ziņā, ka atrubīt empātiju un pārstāt reaģēt uz SOS un citiem palīdzēt, bet tādā ziņā, ka pārstāt domāt par sevi kā sociuma daļu jeb precīzāk, pārstāt domāt par to, ko citi par tevi domā. Pārstāt domāt par to, kā tu izskaties attiecībā pret citiem.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |