Es kāreiz esmu tajā punktā, kurā viss sēž iekšā tieši-kulminācijas-punktā (romānam tas ir kādas nedēļas darbs, ja man būtu laiks nedēļu strādāt) un par to aizmirst ir apmēram tikpat iespējams kā aizmirst par, ēēēē, nupat pārsistu virslūpu :)

Bet tā ir daļa no iekšējā līguma, tas nekreņķē. Nu tb tas spiediens ir nevis ārējs, bet iekšējs, bez dusmām uz sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tevi apskaužu par to punktu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm

ir tak vērts plēsties un cepties un iet cauri tiem 5000 "es točna vairs nemāku rakstīt / a kurš teica, ka es jebkad esmu mācējusi" mirkļiem, lai tiktāl nonāktu (bet tagad, protams, bail aiztikt, a ja nu)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es točna vairs nemāku rakstīt:)

(Reply to this) (Parent)