Jā, un "tev sāpēja, es tā vairs nedarīšu / es nākamreiz darīšu tāpat", tā — manā skatījumā — ir pavisam nenozīmīga vainas uzņemšanās, man neklikšķ, kur tur ir jelkāda atbildība par saviem darbiem.

Atbildība, as I know it, nozīmē kādas aktīvas darbības, lai vērstu situāciju par labu. Ja es kādam iedevu savu mīļāko riteni pabraukāties, un viņš iebrauca sienā, saliecot priekšējo ratu, tad ar atvainošanos un situācijas apzināšanos viņš nekļūst atbildīgs — "atbildīgs" kļūst tikai ar aktīvu risināšanu — risinājmu piedāvāšanu, meklēšanu, etc. Līdz tam viņš ir tikai "vainīgs" — nu jā, sasiti riteni, zini ka esi vainīgs, bet man kas no tā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, tad tā ir formulējumu atšķirība, priekš manis atbildības uzņemšanās ir - atzīt, ka esi izdarījis un būt gatavam dīlot ar sekām (bet ne obligāti tā, kā grib otrs cilvēks - parasti jau ne)

(Reply to this) (Parent)