Manas zili - zaļi - pelēkās acis tika pavērtas nelielā, sīkā spraudziņā precīzi 12:28.
... Pēc nakts uzdzīves ar grāmatām un fantāziju.

Patiesību sakot, nakts mani izglāba. Debesīs tika iedegušās zvaigznes, kamēr es apliku ap saviem gurniem okeāna zilo, mīksto segu, saritinājos kamoliņā, lai papriecētu acis ar kādu labu stāstu. Es mazliet trīcēju, mazliet raudāju, mazliet skumu, taču tīksminājos vien par to, ka man bija iespēja paglābties Mātes Nakts vēsajās, ledainajās, tomēr tik veldzējošajās rokās, ieslīgt tai starp pirkstiem, ik pa brīdim iemalkojot kādu nelielu malku no lielās māla krūzes, kurā stāvēja karsta, verdoša kumelīšu tēja, kas piepildīja manas nāsis ar tik patīkamu aromātu.

Manas domas arvien bija cieši sasietas ar topošo "Here without you", kas arvien tika prasījies pēc traģiskām beigām; smadzeņu šūnišas rūca kā automobilis, iedarbinot motoru, tās vijās te uz vienu, te otru pusi, līdz aizvijās... līdz rītausmai. Kaut kur, aiz biezajiem kokiem, aiz lielo, pelēko, mazliet noplukušo māju jumtiem varēja saskatīt viegli rožsārtu gaismu.
Manas saltās, nosalušās pēdas tika izbāztas ārpusē no segapakšas, pārējā sega tika uzrauta līdz zodam; aukstās, ledainās pēdas iegrima hiperaktīvā runča kažokā, ļaujot tam ik pa brīdim tās nolaizīt, ļaujot tām iegrimt viņa mīkstajā spalvā.

"Here without you" fragmentus es ielikšu. Noteikti.

- Grifidors! – Šķirmice, murminādama, izsaucās. Hermione Grendžera pārsteigti pacēla skatienu, taču, tā vietā, lai jaunā skolniece smaidītu Ronam vai Harijam, par visu triju nokļūšanu vienā tornī, viņas skatiens neviļus sadūrās ar jaunā Malfoja skatienu... Viņa uz mirkli sažmiedza acis, it kā cenšoties atvairīt blondīņa skatienu, kas tik intensīvi, ko pauda, taču, atverot tās, viņa nespēja koncentrēties ne uz ko citu, kā vien Drako Malfoju.

(c) Holmsey

- Nezagt. Man ir savi medību suņi, kas tevi ātri uzostīs.

Pirmoreiz dzīvē es ārkārtīgi lepojos ar postu, kuru ir iesniedzis mans dārgais Fontlerojs, es varu sajusties lepna par savu postotprasmi, lai gan tā nav ne tuvu spīdoša - tā ir pietiekami laba, ja runājam par mani, man vairāk arī neko nevajag, kā vien pienācīgi noturēties virs lomu spēļu trauksmaino viļņu pārņemtā ūdens ar pārliecinošu noturību.

Varbūt man izdosies.

Or maybe not.

"Here without you" drīz būs pabeigts, es lepojos ar sevi. Šķiet, šodien es lepojos ar sevi it visā. Tikai ne ilgajā šņākuļošanā, iegrimusi neskaitāmajos spilvenos.

Rīt būs vēl kāda maza daļiņa.
Bet šodien jums būs jāsamierinās ar mazu daļiņu manis; jūs taču mīlat mani, vai ne?
Novazātais Klačiņas teiciens. Bet tas ir pārāk kārdinošs, lai atturētos no tā lietošanas.

Jūtos kā narkomāne.
Varbūt arī nevajadzēja tik daudz dzert piparmētru tēju, kas tik patīkami piepildīja plaušas, varbūt nevajadzēja reģistrēties kārtējajā lomu spēlē, varbūt nevajadzēja soļot uz bibliotēku, varbūt nevajadzēja...
Bet dzīvojam taču tikai vienreiz.

Lielais kājas pirksts, otrais kājas pirksts, trešais kājas pirksts, - tie visi ir sadurti.
Vajadzēja tomēr piekukuļot kaķi ar trīsdesmit pieciem santīmiem, lai viņš nopirktu saldējumu, kurā laist nagus. Lai apsalst.
^_^