Neteiksim, ka dzīve būtu slikta. Ja, protams, neņem vērā to, ka es nekādā gadījumā biju nosolījusies vairs nemūžam nebraukt ar autobusu (zinu, zinu, esmu neiespējama), jā gan, un tūdaļ, pēc pusstundas man būs jāsēžas "divdesmitpirmajā" un jāļauj tam vest mani līdz pašam Āgenskalnam.
Jūs nemūžam neuzminēsiet, ko es darīšu.
Bet šodien esmu žēlīga. (HAHAHA)

1. Izkāpšu no autobusa, lamādamies. :lol:
2. Paskatīšos apkārt.
3. Pakratīšos.
4. Izvilkšu pulksteni un pārbaudīšu, vai ir jau bez piecām trīs.
5. Pārbaudīšu matu stāvokli.
6. Apģērba stāvokli.
7. Savu stāvokli. (blush)
8. Pasaukšu dažu, labu, ē, lai aiznes manas somas.
9. Paņemšu slotu un ātri aizlidošu līdz Kanādai, cik tad viņi gaidīs!
10. Pēcāk aizskriešu līdz Bušam, tālu jau nav.

Un, iedomājies?!

11. Protams, frizieris. Mati, mati, mati.

Ē. Thats all. Tas ir tik GREAT, ka es vispār nezinu, kur likties. Es tā dievinu matus. Arī frizierus, protams. Un sevi, nepārprotami.
Man šodien pietrūkst sava kaķa.
Un skumjo dziesmu.
Bet jāsaglabā miers, vēss prāts un optimistisks noskaņojums, par spīti tam, ka, es, ē, iesāku šaušalīgi skumjo "goodbye, friend" or "ardievu, Ķepaini", kurā jau pirmās atmiņas manu dievināto Bleku ir teju vai piespiedušas pie zemes.
Laupītāji.
Ak, es arī viņus dievinu, jā. ^_^
Pēdējā laikā dievinu visu, sākot no sevis, beidzot ar tavām biksēm. Ja tās, protams, ir zaļā krāsā.
Bet nu es eju. Slinkummaiss beidzot pieveiks slinkumu. Jo es esmu... ē, laba? :D

Ardievu.
***


ps. no septītā līdz vienpadsmitajam punktam - par to ir atbildīga tikai mana fantāzija. Runāšu tikai sava advokāta klātbūtnē. Nē, ne es, bet fantāzija. ^_^
Un "ardievu" nozīmē to pašu, ko "es-jums-vēl-uzbāzīšos-visu-mūžu"
Vai es neesmu jauka? ^_^

No rīta biju nikns kreņķu kāposts, bet posts visu izmainīja. Laiks tāds-šāds, cilvēki dievīgi, Siris ir maukulis, es esmu...
Jūs jau paši zināt...
(smirk)
Ā, kur PALIKA mani VISTU ABORTI, A?

Sensacionāls atklājums.
Jaunākais "dienas pareģis".
Pirmā lapa... ignorējam Kornēlija Fadža maldīgos priekšstatus...

HARIJS POTERS izmakšķerējis zelta zivtiņu.. jā. jā. jā..
HERMIONE GRENDŽERA ... izmakšķerējusi... KO? ARĪ?
RONS VĪZLIJS... (tas vismaz gudrs) iz...
tātad: makšķernieku saietā bijuši... bet tas nav viss... nēēē

šīs dienas ekstra:
DRAKO MALFOJA DEGUNĀ IR PUŅĶIS.
Pielikumā: intervija ar Puņķīša-rūķīša kungu. ^_^

***

Kā jums patīk? Un tāpēc es pasūtu "dienas pareģi"

Nu, protams... tāpēc...

[22/08/2008 6:24:45 PM] Mīļākais āzis. saka: tu zodz vilkačus..
[22/08/2008 6:25:02 PM] Šerloka meitene saka: jā...

( episode: remus )

[22/08/2008 5:50:26 PM] Šerloka meitene saka: Kalebs Meijs
[22/08/2008 5:50:37 PM] Mīļākais āzis. saka: ...
[22/08/2008 5:50:39 PM] Šerloka meitene saka: Kalebs Kalmārs XD
[22/08/2008 5:50:48 PM] Mīļākais āzis. saka: xD nu tu dod!!
[22/08/2008 5:50:55 PM] Šerloka meitene saka: Kalebs... krabis?
[22/08/2008 5:51:12 PM] Mīļākais āzis. saka: varbūt uzreiz krabju nūjiņa?
[22/08/2008 5:51:29 PM] Šerloka meitene saka: Kalebs Krabju nūja!
[22/08/2008 5:51:39 PM] Šerloka meitene saka: Kalebs Omārs...

Secinājums: Kalebi ir garšīgi.
Tos var ēst.

the nex episode - remus

Zogu vilkačus.
Pirmais upuris gatavs.

Mēnestiņ, vai tu vēl te? Pag, es tak tevi nozagu... Ķepainis pat apliecināja... Nu tas, kas draugos ar Žuburu vēl vakar bija... Sviestalu strēba... Cūkmiestiņā? Nu ja... Lilija tik acis zibināja...

meitenēēēēe zeltenēēe, klausies kā pūūūkst manaaaa siiirds :woot:

Vai kāds jelkad spēs apturēt šo mežonīgo, kaisles un satraukuma, grēka un sirsnības pilno sirdi?... tā mežonīgā ātrumā traucas garām tavam liesmojošajam smaidam, tavām pielūgsmes pilnajām, ņirbošajām acīm, tavām spēcīgajām rokām, kas mēģina to satvert... ak, vai... pagaidiet, vai tā nav stirna, kas tik tikko pārtvēra sirdi, sirds taču ir tik mežonīga, kā tik tikko brīvībā laidies putns, vai stirna spēs to noturēt?... Nē, šis meža zvērs to nolaiza, siltajai, miklajai mēlei, slīdot pār sirdi, tā pukst... kā kas pirmatnējs, vēl neatklāts... tikai pukst, traucsas, ievaino un sasilda... sirdspuksti, soļi, trauksmainie saucieni atbalsojas manā galvā... jā, māsiņ, ar mani viss ir kārtībā... dakteri nevajag...




http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4c/Potato_heart_mutation.jpg/686px-Potato_heart_mutation.jpg

L-l-l-labsirdība.
Ieraudzīt, sajust, izdzīvot to; tā ir tik liela bauda, ko nespēj noslāpēt pat atriebības saldā garša. No šī brīža. Man.
Bet kā ar grēku? Tā rūgtenā piegarša, un apziņa vienmēr būs nr.1, piedodiet, svētie.

Skūpstu?
Vai varbūt nē?

Mans tēvs izskatījās pēc Potera Malfojiskā versijā.

Nu, lūk, pie kā mani noveda šis "tēvs".
It kā nevar saprast, gan pie Malfoja, gan Potera..










ps. olā tomēr bija Milhauzs. BIJA. *staro*

Mmmm.
Netaisnība, tāpat kā atriebība, ir salda. Arī medus, kurā tika mērcētas kājiņas, ir pietiekami salds.

Bet "Pētersala" (?) ir mani gāzusi no kājām tā, ka medus tika izšļakstīts. KAS TUR IR? Mīļi, jauki iekārtojies sarkans "širhans", kas spēj šokēt, ieraugot to vien. Un es vēl brīnos, kā nav kauna.. XD

Ir ļoti viegli ienīst skypu, lai arī mans "here without you" & pārējie divdesmit (okei, pārspīlēju) vienkāršā nolemtībā atdusas.
Ziniet, ko, man sevis pietrūka.
Bet atvaļinājumi ierullē.

Cheers! ;)

Jā, es patiešām esmu izvirtule, bet man pietrūks Adriāna.
Un kāzu.
Bet tas tā.

Coming soon.

Interneta Cūkkārpa beidzot palutinājusi reģistrēties-gribošos biedrus. (www.i-cukkarpa.lv)

***
Pidžammu ballīte.
BŪS.
ĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀ...

"Cilvēka bērns" moka manu sirdapziņu, lai gan es tur neko nevaru darīt.
Apliet šo ar kafiju?
Atvainojiet, bet...
JĀ.

Šodien jūtos kā kaķis. Kaķēns, kaķene or something like that.
Spirgts, traks un...
KAĶĪGS.

ŅAU! Pamodiniet mani pirms brokastīm. ;)

Gudīvning.
Vai kāds aizdos man laiku?
AIZDOS?
AIZDOS???

Ei, pasteidzieties, es vairs nezinu, kur likties.
LS prasa tik daudz!

Nu, kā paliks ar to laika aizdošanu?

Šokoholiķe
Noslieces
Stipra
Prātīga
KAKAO
Viens par visiem
visi par nevienu

dīvaina un jocīga labā nozīmē
toms ir mans klasesbiedrs?

Baby you're all that I want
When you're lyin' here in my arms
I'm findin' it hard to believe
We're in heaven
And love is all that I need
And I found it there in your heart
It isn't too hard to see
We're in heaven




atvainojiet mani,
es tikai rīt atgriezīšos
zaļi - zilā mākoņīša ceļojuma sapņi

jūsējā

Lielais kājas pirksts, otrais kājas pirksts, trešais kājas pirksts, - tie visi ir sadurti.
Vajadzēja tomēr piekukuļot kaķi ar trīsdesmit pieciem santīmiem, lai viņš nopirktu saldējumu, kurā laist nagus. Lai apsalst.
^_^

Pirmoreiz dzīvē es ārkārtīgi lepojos ar postu, kuru ir iesniedzis mans dārgais Fontlerojs, es varu sajusties lepna par savu postotprasmi, lai gan tā nav ne tuvu spīdoša - tā ir pietiekami laba, ja runājam par mani, man vairāk arī neko nevajag, kā vien pienācīgi noturēties virs lomu spēļu trauksmaino viļņu pārņemtā ūdens ar pārliecinošu noturību.

Varbūt man izdosies.

Or maybe not.

"Here without you" drīz būs pabeigts, es lepojos ar sevi. Šķiet, šodien es lepojos ar sevi it visā. Tikai ne ilgajā šņākuļošanā, iegrimusi neskaitāmajos spilvenos.

Rīt būs vēl kāda maza daļiņa.
Bet šodien jums būs jāsamierinās ar mazu daļiņu manis; jūs taču mīlat mani, vai ne?
Novazātais Klačiņas teiciens. Bet tas ir pārāk kārdinošs, lai atturētos no tā lietošanas.

Jūtos kā narkomāne.
Varbūt arī nevajadzēja tik daudz dzert piparmētru tēju, kas tik patīkami piepildīja plaušas, varbūt nevajadzēja reģistrēties kārtējajā lomu spēlē, varbūt nevajadzēja soļot uz bibliotēku, varbūt nevajadzēja...
Bet dzīvojam taču tikai vienreiz.

- Grifidors! – Šķirmice, murminādama, izsaucās. Hermione Grendžera pārsteigti pacēla skatienu, taču, tā vietā, lai jaunā skolniece smaidītu Ronam vai Harijam, par visu triju nokļūšanu vienā tornī, viņas skatiens neviļus sadūrās ar jaunā Malfoja skatienu... Viņa uz mirkli sažmiedza acis, it kā cenšoties atvairīt blondīņa skatienu, kas tik intensīvi, ko pauda, taču, atverot tās, viņa nespēja koncentrēties ne uz ko citu, kā vien Drako Malfoju.

(c) Holmsey

- Nezagt. Man ir savi medību suņi, kas tevi ātri uzostīs.

Manas zili - zaļi - pelēkās acis tika pavērtas nelielā, sīkā spraudziņā precīzi 12:28.
... Pēc nakts uzdzīves ar grāmatām un fantāziju.

Patiesību sakot, nakts mani izglāba. Debesīs tika iedegušās zvaigznes, kamēr es apliku ap saviem gurniem okeāna zilo, mīksto segu, saritinājos kamoliņā, lai papriecētu acis ar kādu labu stāstu. Es mazliet trīcēju, mazliet raudāju, mazliet skumu, taču tīksminājos vien par to, ka man bija iespēja paglābties Mātes Nakts vēsajās, ledainajās, tomēr tik veldzējošajās rokās, ieslīgt tai starp pirkstiem, ik pa brīdim iemalkojot kādu nelielu malku no lielās māla krūzes, kurā stāvēja karsta, verdoša kumelīšu tēja, kas piepildīja manas nāsis ar tik patīkamu aromātu.

Manas domas arvien bija cieši sasietas ar topošo "Here without you", kas arvien tika prasījies pēc traģiskām beigām; smadzeņu šūnišas rūca kā automobilis, iedarbinot motoru, tās vijās te uz vienu, te otru pusi, līdz aizvijās... līdz rītausmai. Kaut kur, aiz biezajiem kokiem, aiz lielo, pelēko, mazliet noplukušo māju jumtiem varēja saskatīt viegli rožsārtu gaismu.
Manas saltās, nosalušās pēdas tika izbāztas ārpusē no segapakšas, pārējā sega tika uzrauta līdz zodam; aukstās, ledainās pēdas iegrima hiperaktīvā runča kažokā, ļaujot tam ik pa brīdim tās nolaizīt, ļaujot tām iegrimt viņa mīkstajā spalvā.

"Here without you" fragmentus es ielikšu. Noteikti.