Neteiksim, ka dzīve būtu slikta. Ja, protams, neņem vērā to, ka es nekādā gadījumā biju nosolījusies vairs nemūžam nebraukt ar autobusu (zinu, zinu, esmu neiespējama), jā gan, un tūdaļ, pēc pusstundas man būs jāsēžas "divdesmitpirmajā" un jāļauj tam vest mani līdz pašam Āgenskalnam.
Jūs nemūžam neuzminēsiet, ko es darīšu.
Bet šodien esmu žēlīga. (HAHAHA)

1. Izkāpšu no autobusa, lamādamies. :lol:
2. Paskatīšos apkārt.
3. Pakratīšos.
4. Izvilkšu pulksteni un pārbaudīšu, vai ir jau bez piecām trīs.
5. Pārbaudīšu matu stāvokli.
6. Apģērba stāvokli.
7. Savu stāvokli. (blush)
8. Pasaukšu dažu, labu, ē, lai aiznes manas somas.
9. Paņemšu slotu un ātri aizlidošu līdz Kanādai, cik tad viņi gaidīs!
10. Pēcāk aizskriešu līdz Bušam, tālu jau nav.

Un, iedomājies?!

11. Protams, frizieris. Mati, mati, mati.

Ē. Thats all. Tas ir tik GREAT, ka es vispār nezinu, kur likties. Es tā dievinu matus. Arī frizierus, protams. Un sevi, nepārprotami.
Man šodien pietrūkst sava kaķa.
Un skumjo dziesmu.
Bet jāsaglabā miers, vēss prāts un optimistisks noskaņojums, par spīti tam, ka, es, ē, iesāku šaušalīgi skumjo "goodbye, friend" or "ardievu, Ķepaini", kurā jau pirmās atmiņas manu dievināto Bleku ir teju vai piespiedušas pie zemes.
Laupītāji.
Ak, es arī viņus dievinu, jā. ^_^
Pēdējā laikā dievinu visu, sākot no sevis, beidzot ar tavām biksēm. Ja tās, protams, ir zaļā krāsā.
Bet nu es eju. Slinkummaiss beidzot pieveiks slinkumu. Jo es esmu... ē, laba? :D

Ardievu.
***


ps. no septītā līdz vienpadsmitajam punktam - par to ir atbildīga tikai mana fantāzija. Runāšu tikai sava advokāta klātbūtnē. Nē, ne es, bet fantāzija. ^_^
Un "ardievu" nozīmē to pašu, ko "es-jums-vēl-uzbāzīšos-visu-mūžu"
Vai es neesmu jauka? ^_^