Aizvakar atgriezos no Zemessardzes mācībām. Pirkstu gali uztūkuši, seja piepampusi, guļu bezgrēcīga bērna mierā it kā man vēl dzīve priekšā. Esmu pamodies, bet dzīve brūk virsū. Es nebūšu tas tips, kas tvers dienu ar visiem viņas izaicinājumiem. Esmu mūžīgā nepieaugšana, spīts un vīns.
Rīt iešu uz Splendidu skatīties Velvet Goldmine. Ak dievs, kā es mīlu to filmu, dodiet vēl.