kapēc nav jēgas? ir gan dekoratīva, gan baudu sagādā; man ir aizdomas, ka šādas sajūtas par mūsdienu mākslu rodas tādēļ, ka no agrāko laiku mākslas ir saglabājušie tikai labākie darbi, bet patreizējā mākslā tāda atlase, kur no 10000 gleznām saglabājas tikai viena, vēl nav notikusi.
līdzīgu lietu sapratu Kiasmā, apmeklējot 25 gadu labāko darbu kolekciju - kopš tās reizes citām acīm skatos uz mūsdienu mākslu.
man liekas, problēma nav mākslai, kas pārkāpj robežas, bet skatītājiem (un institūcijām), kas cenšās ierāmēt ierastajā izpratnē šo mākslu. galvenais taču, ka griež!