Doma laukums. Stāvu sniegotā laukuma malā un aizpīpēju savu Caines cigareti. Pie manis tipiski biklā solī pieslīd kāds vīrietis rozīgās brillēs ar asiņainu rētu uz vaigu un līdz asinīm sasitu vaiga kaulu. Viņš jautā, vai es runāju latviski.
es: ilgi nedomādams atbildu sev netipiskā attapīgā manierē "Was moechten Sie?"
viņš: jūs runājat krieviski?
Es: nein
Viņš: angliski?
es: meklēdams pareizos vārdus noraidoši pamāju ar galvu.
Viņš: liek lietā savas angļu valodas zināšanas un sper laukā: džapanīz?
Es: atkārtoju iepriekšejo gājienu.
Un tā viņš neticīgi vai vismaz nesaprazdams kā reāģet mazliet pastāv turpat, kur stāvējis un aiziet.

ha ha ha, es laikam izskatos pēc japāņa.