Man ir apnicis gulēt un pamosties 7, gaidīt uzsaucienu: ir jau 8, eju uz darbu, dzirdēt kaķu nemierīgos ņaudienus, kas sauc pēc palīdzības, ja omīte jau nav pasteigusies, atlikt modinātāja laiku par pusstundu, tad vēl pusstundu un gaidīt, varbūt kaut kas...iemidzināts kūtrums un elsas...un rīta skūpsts...varbūt pārāk personīgs un es jau sasvārstos...nepiesātinātība,smaguma centrs joprojām gulta...bet gribas bļaut, irdīties, gražoties...par daudz smaržu, durvis vaļā, man kauns, atkal pārāk ilgi lasīts..nu kur lai visu šo bagāžu izkrauj? - uz durvīm, uz murgaino nakti? Mani jau atkal modina, ak šī svētā pirmā diena, Pirra diena, kad es uzsāku savus meklējumus pretī uzvarai - sestdienai un svētdienai. Kāda būs šī diena, kāda nākamā un kāds viss mēnesis? Ik dienu secinājumi tikai tie paši - lappuse pārāk bieži atšķiras uz treknajiem gadiem vai dienām, kad pa nodaļai vien, pa dievām nodaļām vien, kad pa 4 grāmatas vienlaicīgi, kad pat strīdi bija kaismīgāki un svelošāki un solījumi vienam otram - pie Šprē upes: "Vajag trakot" vai Daugavas kreisajā krastā: "mums šeit nav ko darīt! uz Berlīni, uz Berlīni" likās amizantāki un nepilngadīgāki.