Ak, Vincents, o jā. Nakts kafejnīca Arlā vienmēr iedveš manī kaut kādu savādu sajūtu, tādu, ka gribas kāju pārlikt vienu otrai pāri un viegli berzēt zodu, kā to dara gudri vīrieši un tad iedomāties sevi tādā Odrijas Hepbernas kleitā sēžam tur, kafejnīcā, kamēr fonā skan Mancini dziesmelītes.
Nakts kafejnīca Arlā vienmēr iedveš manī kaut kādu savādu sajūtu, tādu, ka gribas kāju pārlikt vienu otrai pāri un viegli berzēt zodu, kā to dara gudri vīrieši un tad iedomāties sevi tādā Odrijas Hepbernas kleitā sēžam tur, kafejnīcā, kamēr fonā skan Mancini dziesmelītes.
Viņš ir ģēnijs, o jā!