Ja nu ir smagi, tad ir un paliek smagi. Ko lai saku, ja galva pilna tik pūdeļainu domu, ka vienīgais, kas mani vēl glābj no pašsaprotamas nīkulības, ir sapņi. Pagājušajā naktī nosapņoju savu BIZNESA PLĀNU. iespējams, naudiņa tomēr mani mīl! Vienvārdsakot es atveru Kubas cigāru un Āfrikas kafijas bāriņu sava darba iestādījuma pagrabiņā. Kāpēc iekš RVKM un kāpēc pagrabiņā? - tās ir kārtējās mīklas, kuras sapņi spaiņiem gāž virsū, bet nedod pat variantus, lai uz tām atbildētu, jo gluži vienkārši manā darbā nav pagrabiņu un otrkārt, Latvijas sabiedrībai, kur nu vēl muzejam, būtu jāizpīpē visa pasaules marihuāna triecientempos vai vismaz jākļust par otro Holandi, lai ko tādu pieļautu drīzākajā nākotnē. Bet ar to viss nebeidzās, jo ļoti interesantā kārtā man fortūna fiksi piespēlēja potenciālo kompanjonu - kādu kungu gados, bet sapņos to jūs visi jau zināt cilvēkiem gadi nav nosakāmi - kurš man piedāvājās novadīt veselu nedēļu manu uzņēmumu... ja es pārdošu kaut 400 cigārus...nu es gan stīvējos, nē nu kā tā var un tml.., bet beigās laikam piekritu. Ar to gan beidzās mans sapnis.

A, nē, sapnim bija vēl pielikums, kāda prātula, ēzopīga paruna, tipa kaut kas no šīs sērijas. jautājums tāds, vai Latvijā ir nākotne Kubas cigāru un Āfrikas kafijas baudītājiem?! tad nu lūk, ieslēdzās mana kreisā galvas puse, kas atbildīga par manām domāt spējām un teica man priekšā - "Nē, Latvijā Tev nav nākotnes, labāk dodies uz Štatiem, pie ķīniešiem vai pie arābiem (sarkanās jūras rajonā)."

Vai jums ir savs BIZNESA PLĀNS ???