Izlasīju kādu pasaku. Tagad nevaru saprast, uz kuru, lai es krītu kā nākamo: uz "Nerātno puisēnu", "nelokāmo alvas zaldātiņu", vai varbūt ..."Pieci no vienas pāksts"? Bet man noteikti kaut kas vēl ir jāizlasa.

šodien kaut kādā jocīgā kārtā atcerējos, ka man ir jāsvin dzimšanas diena, jo tieši pirms 4 gadiem es parakstīju darba līgumu ar savu valsts iestādi. Tādēl es uzpošu dzīvokļa grīdu, mēģinu izmēst kaktus no liekiem kurpju pāriem un čībām, kas šodien noder tikai kaķiem par pakaišiem un putekļiem par zemūdens akmeņiem. Jā, nezūdamības likumi strādā uz katra stūra, arī visazimirstākajos kaktos, kuriem omītes gluži paranojiskā cieņā griež muguru. Visi kakti un grami kļuvuši par kilogramiem tieši aiz liekās piepūles, ko izrāda pret grīdas mazgāšanas paradumu.

Dzimšanas dienās un svētku dienās vispār pa vecam paradumam jāaicina ciemiņi, bet man leikas, ka man nav ko pulcināt, ja nu vienīgi jāpiesauc visi pārējie četrinieki vai tie cipari, kuriem ir ar 4 kāds sakars...viņu manā dzīvē ir pāri pārēm...ar šiem visiem cipariem diskrētam matemātiķiem pietiktu, lai izskaitļotu manu mūžu, lai mani, ja vajag novestu līdz bankrotam vai arī lai uzceltu debesīs. Tur jau tā lieta, ka man pašam pār šiem cipariem nav varas.
Tātad es svinu.

Viss tā kā atkal sāk pamirt. Vai atkal? bet varbūt tikai turpina..tad jau tās ir labas ziņas! 6 feet under..is it too much?

Biju cerējis sevi uzmundrināt ar racionālu nodarbi - gribēju pārstrādāt šovakar pie Uzvarotāju pieminekļa tapušo traktātu par 4 vārnām. Domāju, trūkst tikai šerbertiņš un vīns.

Domāts-darīts, bet tik un tā sanāk tuksnesis uz ezera.