nothing but the sky

4/21/08 12:44 pm

Man šķiet, ka es visu laiku meklēju domas un vārdus, lai noregulētu dzīvi, kā var noregulēt mūzikas atskaņotāja skaļumu. Periodiski man tas mēdz izdoties. Tomēr ne tagad.
 

• +

4/15/08 12:43 pm

Pavasara saule ir tik netaustāma šeit. It kā silti piecepusies pie zemes, tomēr auksta, pat ledaina.
 

• +

4/2/08 12:42 pm

Filmas mani vairs tikpat kā neizklaidē. Vakar, sēžot kinoteātrī un skatoties vienīgo kritiķu atzinību izpelnījušos filmu, ko pašlaik rāda, es tajā izbaudīju tikai pāris ainas, kurās nodomāju, ka Džūda Lovs ir smukulītis ar skaistu augumu. Varbūt esmu noskatījusies savu filmu devu, varbūt esmu to izsmēlusi. Manī ir izstrādājusies antiviela. Un vispārējā garlaicība ir neizsmeļama.
 

• +

4/1/08 10:40 am

Kas es tagad esmu, drebinoties halātā pie virtuves galda? Kāda es tagad esmu? Kā kaila, noslaucīta grīda. Un man neko nav žēl (atdot) (lai tā būtu vienmēr).
Es sasiešu matus zemā astē un ielikšu auskarus.
 

• +

3/27/08 10:38 am

Vakar, guļot dīvānā un skatoties kaut kādu nejauši uzslēgtu filmu, nodomāju, ka nedrīkst dzīvot ar tik lielu vienaldzību, kā es to daru. Ka šī es varu būt jebkura, un tam nav nozīmes filosofija patiesībā ir infantila un sludina antidzīvi tiem, kas nespēj tikt galā ar dzīvi. Bet no citas puses... Bet no citas puses vienmēr ir cita puse.
 

• +

3/9/08 12:07 pm

Aizvakar braucot vilcienā un pa logu skatoties uz ezeru, es nodomāju, ka man dzīvē iztrūkst kāds posms, kuram nu jau ir par vēlu.
Bet ezers bija tik rāms un mierīgs. Kā vecs spogulis. Tas nerāda tavu seju, vienu dienu glītu, citu- aizpampušu, tas rāda kaut kur pačabējušu laiku. Pačabējušu kā putni, kas neskaitāmas reizes uzspurguši debesīs, pačabējušu kā vēja šūpotu koku ēnas. Un pelēkbaltas debesis. Pelēkbaltas debesis, kas vienmēr paliek.
 

• +

2/14/08 12:06 pm

Zvanīja K. Viņa vairs nav lesbiete, bet joprojām ir alkoholiķe.
Apmēram reizi gadā viņa piezvana.
 

• +

2/7/08 12:04 pm

Netīri cilvēki un netīras žogmales. Tā izskatās siltas un lietainas ziemas. Ziemas, kas guļ pusnemaņā.
Lasu grāmatas, kas mani ne īpaši interesē, tādas, par kurām es nesaprotu, kādēļ tās ir radītas, priekš kam. Tomēr es lasu. Lasīšana var notikt pati par sevi.
 

• +

2/6/08 12:02 pm

Pelēkas, miglainas dienas iekar lietuslāses vārtu metāla režģos. Plecus žņaudz tāds nogurums, kāds varētu rasties no ļoti ilgas, nemainīgi pelēkas ziemas. Tomēr ziema vēl nav bijusi ilga. Tās nemaņas smagums atklājas tikai pavasarī.
Šodien pēkšņi nespēju atcerēties, cik man ir gadu. Iespējams, tas ir dabiski. Ar laiku tā tam ir jānotiek arvien biežāk. Daudz kas izslīd. Tagadne vairs sevi neapzinās caur pagātni kā lineāra progresa rezultātu. Tagad tā ir gaiss istabā, nenozīmīgas stundas, kuras atskaņo pulkstens tikšķi klusumā.
 

• +

1/28/08 11:59 am

Pirmdienās es pamostos nobijusies. Varbūt ne tikai pirmdienās.

Nekad vēl neesmu bijusi tik ne-nelaimīga.

 

• +