nothing but the sky

Es pārroku skapi. Es ierakstu google attēlu meklētājā fashion+winter un nesteidzīgi izklaidējos. Es iemarinēju gaļu. Ziema stāv aiz maniem logiem, klusa, skaista un pirkstu pie lūpām piedūrusi.

Naktī, kad gulēju gultā, un mana sirds atkal streikoja, es domāju par to, ka dzīve joprojām slīd pašplūsmā. Mana būšana šeit ir tikai šķietama. Patiesībā es nejūtu pati savu pieskārienu grāmatai, kad aizveru to un nolieku uz paklāja. Es nejūtu savu roku, kad pastiepjos izslēgt lampu. Un es nejūtu savu ādu. Tā ir tikai veca, pārāk biezi uzklātas krāsas kārta, kas jau sākusi plaisāt, auksta un sveša. Tāla. Kā visuma bezdvēseliskā sirds.

"Pievēris acis, Harijs domāja par Eunes reiz stāstīto. Ka eskeipisms jeb vairīšanās no īstenības gluži nepamatoti iemantojusi nelabu slavu."

"Izpūtis kuplu dūmu mutuli, Harijs vēroja, kā tas paceļas gaisā un izklīst. Tas bija noslēgums procesam, kas aizsākās kādā Meksikas tīrumā, zemniekam kaisot zemē tabakas sēklu. Četru mēnešu laikā no sīkajām sēkliņām izauga stublāji vīra augumā, un vēl pēc diviem mēnešiem tos nopļāva, atdalīja lapas, tās izkaltēja, sašķiroja, sapakoja un nosūtīja uz kādu JR Reinold fabriku Floridā vai Teksasā, kur tās pārtapa par Camel cigaretēm ar filtru dzeltenās vakuuma paciņās, kas, saliktas kartona kārbās, ar kuģi tika aizgādātas uz Eiropu. Tas, kas reiz kā zaļš asns stiepās pretī Meksikas saulei, pēc astoņiem mēnešiem izkrita no sajēgu nodzēruša vīra mēteļa kabatā iebāztās cigarešu paciņas, kad šis vīrs nokūleņoja lejup pa kāpnēm vai izgāzās no taksometra, vai arī pārsedzās ar mēteli, jo nespēja vai neuzdrīkstējās atvērt durvis uz guļamistabu- kas zina, kādi briesmoņi salīduši zem viņa gultas. Viņš to atrada saņurcītu un nopūkājušos, iebāza vēl aizvien nelāgi dvakojošajā mutē un aizdedza. Un tad izkaltētā, strēmelēs sagrieztā tabakas lapa, dāvājusi pavisam īsu baudas brīdi un atkal izpūsta ārā, beidzot, beidzot bija brīva. Drīkstēja izplēnēt, pazust nebūtībā. Nogrimt aizmirstībā."

Jū Nesbē - "Atriebes dieviete"