nothing but the sky
August 10th, 2006
12:34 pm
Sapņoju par brīvu vakaru gultā ar alu, šokolādes konfektēm un pasteļkrītiņiem. Es pat varu iedomāties to skatu, kā es zīmēju, dzerot aukstu alu un ēdot šokolādi, redzot savas celī salocītās kājas fragmentu- izplūdušu ādas pleķi, kuram vairs nav nekādas nozīmes. Cik vienkārši sapņi kļūst pieticīgi, tādi remdeni izvirtīgi. Cik vienkārši. Un tik un tā gandrīz neaizsniedzami.
12:56 pm
Katru dienu man ir pāris minūtes brīva laika, lai domātu. Smieklīgi daudz, lai es paspētu padomāt par lietām, ko es varētu vēlēties. Stāvot rindā pie tualetes, es varu apjēgt, ka ļoti vēlos gaišu smilšu pulksteni un stikla šahu (kuru neprotu spēlēt), ka es vēlos rudeni, bet ne jau rudeni- es vēlos rudeni, kurš būtu mans (bezmaz kā tāds mīļākais), ka es vēlos ieraudzīt pazīstamu seju un uz sekundes simtdaļu kļūt priecīga.
Varbūt man pierē ir izaudzis rags. Rags, kas kā otrādi apgriezts tālskatis samazina redzesloku. Jo es attopos tikai nodomājam, ka ir ērtas, siltas vasaras vakars, bet es tajā nepiedalos, es esmu ārpus rītiem, vakariem, gadalaikiem un cilvēkiem.