03:18 pm
Šodien ir īpaša diena- es atkārtošos. Redzēju kaut ko sen nemanītu- divi mazi bērņuki pilnām skavām kļavu lapu, tādi mazmazītiņi, jakās, cepurēs, šallēs satīti. Es tāda nebiju. Man nevajadzēja rudens lapu saišķus vai herbārijus, man bija kaimiņu zēns, un mēs nolīdām krūmos. Mums nebija robežu vai noslēpumu. Mēs bijām piedzimuši zem pornofilmu un izjukušu laulību zvaigznes. Mēs tikai nezinājām, ka vēlāk tas nozīmēs second-hand. Kad man bija 12/13, viņš staigāja gar maniem logiem, skaļi tarkšķēdams pa milzīgo kluci- tā laika vienu no pirmajiem mobilajiem telefoniem. Bet es to ne īpaši redzēju, es neskatījos pa logu. Vienmēr bija cilvēki, kas to darīja manā vietā. Un atšifrēja mīlestības vēstules. Bērnībā viņš man rakstīja stāstus par šakāļiem, vēlāk runāja par apskāvieniem un to, ka man nevajadzētu smēķēt. Vēl vēlāk viņš (no bagātas ģimenes) kļuva par zagli, iespējams, arī par alkoholiķi un narkomānu. Zem zvaigznes.
( lasīt visu )