„Tu tiešām taisies gulēt ar visām drēbēm?” mazliet vēlāk, kad bijām iekārtojušies uz gulēšanu un es jau gatavojos izslēgties, Zīda Pūka ar vieglu nosodījumu vaicāja. „Es, piemēram, reāli ienīstu gulēšanu ar drēbēm,” viņš turpināja šausmināties. „Tas taču ir tik neērti! Vai tad tev tā neliekas?”
Man mazliet griezās galva pat guļus stāvoklī un bija grūti padomāt. Tomēr es centos, domāju un domāju, un man sāka likties – tiešām, gulēt ar drēbēm ir neērti, un man ienāca prātā – kāpēc es ciemos parasti guļu ar visām drēbēm? Tas taču ir tik neērti. Tā nu es novilku džinsus un džemperi – sajūta uzreiz bija daudz labāka. Nu gan biju gatava iemigt.
„Negribi pamīlēties?” Zīda Pūka ievaicājās.
Un tad es atkal domāju un domāju, un izdomāju – pareizi, tāpēc es ciemos guļu drēbēs; man jau likās, ka kaut kāds iemesls tomēr bija.
— Meiteņu sarunas, Pirmā reize, Daina Tabūna, 2014
Dažreiz (bieži) lasot mūsdienu literatūru, mani nepamet sajūta, bāc, to taču cibā var izlasīt, kāpēc jāizdod grāmatā. Tas tāpēc, ka stāsti ir par cibas paaudzi un tāpēc, ka ir cibiņi, kuri te cenšas/kuriem te sanāk rakstīt literārus īsstāstus. Tad jautājums paliek: kādā atšķirība starp grāmatu un pukstu?
nezinu nezinu nezinu,
Reply | Threadbet man ļ. ļ. ļ. patika.
šī grāmata vēl bija ok, ja neskaita pēdējo stāstu -- tas ir tikai viena soļa attālumā no kāda cibas ieraksta. Šitāda tipa grāmatās nevar saprast, kur izdomājumi, kur iedvesma no paša pieredzes. Un, ja no paša pieredzes, kāpēc citi cibiņi neizdod grāmatas :) Pie tā tas internets mani novedis.
Reply | Parent | Threadman totāli nav iebildumu, ja vēl kāds cibiņš izlaistu grāmatu. iespējams, nopirktu arī to :)
Reply | Parent | Threadman arī nav iebildumu, bet es kaut kā no grāmatām sagaidu ko vairāk par cibveidīgiem ierakstiem. Varbūt to vēl var nosaukt par elitārismu? (bet varbūt ciba jau ir elitāra?). Tādi man tie aizspriedumi, bet grāmatas pirkšu un lasīšu tik un tā.
Reply | Parent | Threades tagad aizdomājos, varbūt ciba man sabojājusi visu literāro gaumi? jo cibu es vienmēr lasu ar aizrautību, bet attiecības ar fikšenu ir nu tādas, katra otrā grāmata gūdrīdos ar max 3 un meh, nekas vairs nepatīk.
Reply | Parent | Threadvarbūt jā, varbūt nē. Es līdz galam nesaprotu, kā ir izmainījusies mana gaume, bet tikai pamanījusi, ka, lasot dažas grāmatas, piemetas tas cibas efekts.
Reply | ParentMan arī vidēji sanāk 3*, tā kā diez vai ciba vainīga. Man parasti vairāk par 3* dabū aizgājušo laiku literatūra. Smieklīgi, jaunos autorus es lasu, ja gribas kaut ko ātri izlasīt, jo, hehe, grāmatas parasti tādas plāniņas.
(vēl šī mūsu sarakste tāda nemoderna — katru dienu pa vienai ziņai, nevis visas lietas izrunātas stundas laikā :))
Reply | Parent | Threadvai ne! kaut kas traks :)
Reply | Parent