Lasu Hapiness: A History.
Tur jau ievadā viss izstāstīts - rietumu pasaulē līdz apgaismībai tika uzskatīts, ka laimīgs var būt tas, kuram kādā momentā paveicās (dievi dāsni utml.). Tikai pēc tam apgaismotie nezkāpēc (tas laikam tālāk jāizlasa) izdomāja, ka laime katram pienākas, ir sasniedzama un uz to jātiecas. Tāpēc gandrīz visās indoeiropiešu valodās vārds laime ir cēlies no veiksmes un gadījuma jēdziena. Happiness-to happen, Glück-Glück, lycka-lycka, utt.

Es kādu brīdi domāju, bet ne latviešu valodā, nē, latviešu valodā nav nekā kopīga laimīgs-veiksmīgs, bet tad man palaimējās atcerēties sinonīmu.