Slima suņa sapņi:

"Skolēni ir īpaši aktīvi, klausoties mūziku un daloties tajā ar saviem skolasbiedriem. "Nokačā man arī" vai "Eu, iedod man arī" ir tik vienkārši, ņemot vērā failu apmaiņas iespējas, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas un programmas. Arī mūzikas aparāti šodien jau apmainās ar mūziku pat bez vadiem. Bērniem kredītkartes, protams, nav, taču mūziku var nopirkt arī, nosūtot īsziņu. Telefons gan pieder vecākiem.

Kā tad būtu jārīkojas? Ja Mārtiņš vēlas Pētera legālas izcelsmes MP3 failu, puiši var noslēgt līgumu, ka Pēteris Mārtiņam to atdod, piemēram, par košļeņu paciņu, un Pēteris pārvieto, nevis kopē šo failu Mārtiņam. J.Bordāns gan smaidot piebilst, ka šādam "līgumam" noteikti būtu jāpievieno faila iepriekšējais pirkumu apstiprinošais dokuments. Ja vēlies, lai tavs klasesbiedrs noklausās dziesmu, uzliec, lai skan, nekopē!"
..
"Te nu gan viss ir vienkārši — ja tavi darba pienākumi nav tieši saistīti ar muzicēšanu vai audio apstrādi, mūzika darba datorā atrasties nedrīkst. Neviens, pat legāli pirkts tavs mūzikas fails nedrīkst atrasties darba datorā. Arī tava "kopija" var atrasties tikai tavā īpašumā esošā datu nesējā tavām privātām vajadzībām."


//un neizmetiet čekus rimi pirktajai desai, citādi vēl sanāks, ka esat zaguši. Problēmas var sanākt arī, ja čekā ir 200 g, bet x g jau esat apēduši. Nopietni! :|