gabals no āra iekšpusē [entries|archive|friends|userinfo]
Aisma S

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 25th, 2012|09:32 pm]
Mazliet dusma nāk virsū ik pa brītiņam. Tas tā dīvaini. Jo esmu salīdzinoši līdzsvarota tgd. Bez visiem moodswings n stuff.
Saliku kopā gultiņu. Baigā puzle to bija izdarīt. Bet nu - esmu taču gandrīz supersieviete. :D
Jāsāk iepraktizēties pamperu cenās. Bet arī jāsapērk tie mazgājamie babybamboo autiņi. Tā jaukāk nevis pieražot tonnu ar kakainiem pamperu kalniem katru dienu.
Pirms pāris dienām vēl man bija bail. Bet šodien sapratu ka nevaru sagaidīt to dienu. Gribās jau ietrāpīt ūdensvīra zīmē. Zivis čūskas gadā nav nekāds labais salikums. Bet arī - daudzi mani biedē ar to ka mazie ūdensvīriņi esot baigie hiperaktīvie terōristi. Nez. Man tomēr liekās ka ūdensvīra zīme ir viena no pateicīgākajām horoskōpa zīmēm ever. Jā jā - nesmīniet par to ka es tam pievēršu uzmanību.

Nopirku brētliņas tomātu mērcē. Nezinu kas tas par joku, bet viņās garšoja saldi. Man tas nepatika.

Tagad divas darba dienas priekšā - otrdien un ceturtdien. Kur man mantas likt maiņas laikā? Skapīti jau atdevu burvīgās viesmīles Laimas rīcībā. Tas bija tāds must do pēc darba dienas beigām. Bija tik patīkami noplēst savu vārdu no skapīša durtiņām. :D Apjautājos arī viņai kā ir dzīvot ar vārdu Laima. Esot baigi labi. :) Apsveru tādu vārdu bērnam. Bet tā jau man katru dienu ir cita versija kā saukt. Visdrīzākais scenārijs - ieraudzīšu redzēšu kas man (mums) tur iznācis. Mamma brīdināja ka izskatīsies pēc viņas vai M. mammas. Es esot bijusi līdzīga Guntamammai. Ceru ka caur visām jaundzimušā krunkām spēšu saskatīt kādu skaistu vārdu. Nevis tur - Žeņa vai Broņislava. īk. Arī jācer ka uz to bērnu reģistru(vai kā viņu tur sauc) brauksim jau ar izdomātu vārdu, nevis vēl tikai gudrojot. Ā. Un tikai vienu vārdu. Nē diviem. Nepatīk tā awkward situācija ka tur vienas citas meitenes bērnu viņa sauc vienā vārdā, bet tēvs citā. Tas man liekās tāds fuj.

Vai skat kā izskatās mans domu skrējiens uz ekrāna. Man ir tā asociatīvā domāšana, bet neviens cits tās manas lōģiskās asociācijas neuzskata par lōgšiksām. Hā.
LinkLeave a comment

[Nov. 20th, 2012|08:14 pm]
Sākās pēdējie trīs mēneši. nesaprotu kur šis laiks ir palicis.
vau

Man ir tik ļoti ļoti grūti noturēt uzmanību. Nevaru pat vienu sēriju, kas 20 min gara, noskatīties bez pārtraukuma.

Sestdien bija pēdējā diena darbā. Ar mani kopā strādāja Vladimirs kurš itkā būšot mans aizvietotājs. Esot mācījies 2 nedēļas ar Žaneti kopā. Nekad neesmu redzējusi lieliskāku definīciju cirvim atmarozakam. Piedošanu. Bet es pēc divām nedēļam jau strādāju viena. Ne man pavārskola izieta, ne man pavāra pieredze vispār. Tik cik degsme un vēlēšanās darīt. Šim jau pieredze Lidiņā, pavārskolas diploms un sviests galvā. Itkā viņš trenējoties kikbosku, varbūt tāpēc tāds atdaudzīts? Brokastu laiks vēl nebija beidzies kad uzsprāgu un nosūtīju viņu prom no savām acīm. Trakākais bija izturēt pārējās stundas līdz dienas beigām. Šefpavārei teicu ka esmu gatava viņas nedēļā pāris dienas vēl atnākt pastrādāt līdz dekrēta sākumam, ja nu nekas ar viņu nesanāk.
Šodien ieskrēju darbā - itkā formu atdot u.tml. Valģiks tieši arī bija atnācis - atlūgumu rakstīt. Admine teica ka viņš esot teicis ka es ar viņu runājot kā ar gopņiku Maksačkā. Nenoliedzu ka esmu barga un šerpa darbā ja man kāds jāmāca. Nav man laiks ar cirvjiem ko nervus bendēt. Ar direktōri sarunājām ka būs man jāatnāk pāris dienas pastrādāt savādāk jaunu pavāru tik ātri nesameklēs un Ž viena nevarēs tik daudz nostrādāt.
Zināju ka viņi vēl nožēlos ka ļauni pret mani izturējās.
Nu neko. Dzīvojam tālāk.
Labi, turpināšu skatīties Bones.
LinkLeave a comment

[Nov. 14th, 2012|12:54 pm]
Atradu veidu kā varu ieēst auzu pārslu putru.
Brūnais cukurs. :)
LinkLeave a comment

[Nov. 11th, 2012|03:50 pm]
Pabeidzu krēslus apvilkt. :) Nu sēžam daļu un atzveltni apvilku ar audumu. :)
Jo no pasāžas atvestie krēsli smirdēja pēc benčikiem. Dīrājot nost to veco dermantīnu no krēslu sēžamvietām man virsū uzleca blusa. Man šķiet es jau visiem būšu apnikusi sakot cik ļoti ļoti es priecājos ka esmu prom no turienes. :D

Liekot izmazgāto darba formu maisā sapratu ka kkas trūkst. Bikses! Tas nozīmē ka manas nospeķotās, netīrās bikses tagad mētājās darba ģērbtuvēs jau otro dienu. Es esmu forša. :D
LinkLeave a comment

[Nov. 6th, 2012|10:38 pm]
2 nepilnas nedēļas. 2 dienas ar ļauno, 4 dienas ar labo šefpavāri. Kopā pilnas 6 darba dienas palikušas ko strādāt.
Šodien biju uz ikmēneša apskati. Asinsspiediens zems. Dīvaini jo parasti man ir "gluži kā sportistam". Asins no vēnas arī tāpēc negribēja nākt ārā. Knapi ar sāpēm dabūjām vienu kolbu no manis ārā. Kas būs pēc mēneša kad vajadzēs atkal visu pilno lielo asinsainas pārbaudi ar 5 kolbām taisīt?

Darbā pirmspēdējo darba dienu man viņi grib uztaisīt par 16h darba dienu. Es ceru ka viņi sapratīs manus iemeslus kapēc nevaru.

Biju šodien pakaļ austiņām. Turējos pie pārbaudītas vērtības un rezultāts mani nepievīla. :)

Nākot mājās domāju par joku - Kā nomērdēt badā introvertu? Novieto virtuvē nepazīstamu cilvēku.
Lai cik tas smieklīgi nebūtu, man tā ir gadījies (nu neesmu nomirusi bet ideju jau, es domāju, jūs saprotiet?) un ne reizi vien. Brīžos kad mani pieviļ negarastāvoklis es mēdzu rīkoties baigi dīvaini.

Vēl es domāju par to kā man patīk lietas bez vēstures (ne vienmēr, bet tagad gribās domāt ka bieži). Piemēram bērnam gribās dot vārdu kam nav manā prātā asociāciju un vēstures. Baltu lapu kuru mēs varam kopā pierakstīt. Atkal iešāvās doma kādu vārdu dot, bet - velns - vārdadiena vienā mēnesī (vai blakus) ar dzimšanas dienu būtu stulbi. Bet nekādas kroplības domāt pašai no sevis arī negribās. Pati esmu knapi smuki izsprukusi no Gaismas likteņa, paldiesdievam.
Vēl kas - man patīk Grīziņkalns - tas ir mans rajons. Vismaz savā ģimenē un apkārtējā pasaulē es to jūtu kā savu. Man te neviens rada gabals nedzīvo, neviens tuvs draugs arī nav dzīvojis. u.tml. Forši ka pašai savs. :)
Bīstami jau ir. Bet man patīk. Nesen pat es dabūju cirst kāpņutelpas durvis fiksi aiz sevis un mukt no (kas man tobrīd likās) gandrīz varošanas, vai aplaupīšanas, vai nožmurīšanas situācijas. Grūtnieces neviens nediskriminē šajos jautājumos, man liekas. :D
Labi, tagad nāk smiekli, bet tobrīd gan tā nebija. :D
Link2 comments|Leave a comment

[Oct. 30th, 2012|01:12 pm]
Pirms pāris dienām tikai apjautu kas rītdien īstenībā ir pa datumu.
31.oktōbris. Diena kad tieši pirms gada sēžot Gintas darbnīcā, iepretim Sigitai, es klusām pie sevis nozvērējos atmest smēķēšanu. Tas notika kādas 10 stundas pēc savas pēdējās cigaretes pirms darba. Es neapjautu ka tā būs pēdējā. Man tas nepietrūka. Man sametās šķermi kad iedomājos ka varētu pēc darba uzvilkt vēlreiz. Doma dzima, un piepildījās. Man ir milzonīgs prieks ka man nav tagad jāiziet cauri tām šausmām kam izgāju cauri visu sākuma procesu atmetot.
Bija cilvēki kas domāja ka to izdarīt nevaru. Tu netiksi pāri 2 dienām. Tiku. Tu netiksi pāri 2 nedēļām. Tiku. Tu netiksi pāri 2 mēnešiem. Tiku. Tā pagāja vēl pāris mēneši, un vēl, un vēl.
Un tagad atrodos šeit. Projām no cilvēkiem kas teica - ''Ja jau tev ir tik grūti (brīdī kad histērijā plosījos pa dzīvokli par visām netaisnībām kuras sāku ieraudzīt tikai caur nokaitētajiem atmešanas nerviem) - sāc atkal pīpēt!''
Esmu projām no TĀ dzīvokļa. Šodien izdarīšu pēdējo darījumu ar viņām tā lai es esmu brīva pavisam. (es ceru) Jo viņas vienmēr atrod veidu kā uztaisīt man kādu pārsteigumu. Kaķis ir drošībā. Esmu no līguma ārā. Savākšu pēdējās mantas un ceru ka viss būs beidzies. Ceru ka no manis tur nepaliks ne apģērba diegs, kuru paraujot viņas varētu izārdīt mani.
LinkLeave a comment

[Oct. 29th, 2012|12:34 pm]
Man ir ļoti žēl ka cilvēku galvenās īpašības nav rakstītas viņiem uz pieres. Vai vismaz - man ļoti žēl ka es nemāku noteikt pietiekami ātri cilvēkus kurus labāk neielaist savā dzīvē.
Tas laikam sev jāuzstāda kā dzīves mērķis - tik vaļā no pretīgiem cilvēkiem.
Neļaut viņiem būt daļai no savas dzīves.
Neļaut meliem, liekulībai, zagšanai būt traucēkļiem savā dzīvē.
Tas ir par daudz prasīts no citiem cilvēkiem - lai viņi nav kakas pret sev apkārtējiem?
Link2 comments|Leave a comment

[Oct. 28th, 2012|01:15 pm]
3 pilnas nedēļas, 3 dienas ar ļauno šefpavāri. 7 ar labo. 10 pavisam.
Un tad es eju atvaļinājumā pēc kura sekos dekrēts.
Tik maz, bet liekas ka tik daudz. Nekas. Drīz jau - pēc 4 mēnešiem viņa būs klāt un sāksies trakais laiks. :D
Tagad sāk likties ka dzīvoklis par mazu. Pārāk daudz mantas tam sīkajam izrādās ka vajag.
Jāaaa... Svētdienas darbā tādas dikti klusas.
Ā kas vēl? Pašāžas iemītnieces vēl paspēja man uzrīkot vienu (ceru ka pēdējo) pārsteigumu.
Atstāju es tur savus 3 bāra krēslus, jo kam gan man viņus vajadzēja pārvācoties pie vecmammas maijā un tagad savā jaunajā vietā? Nu vot. Aizvakar uzzināju ka tās divas kakas, kas izmeta mūsu kaķi uz ielas (jā - uz ielas, bet tas jau cits stāsts), pārvākušās uz maskačku un savākušas tos krēslus sev līdzi. Vnk wtf? Man teica ka varēšot viņus dabūt atpakaļ. Ceru ka tētis nosponsorēs furgōnu un dabūšu viņus prom no viņām jau 1dien. Pie reizes dabūšu galdu kas ir tieši par tik cm īsāks lai varu ielikt gultu sev gribētajā vietā dzīvoklī. Ak cik ļoti ļoti man patīk pārbīdīt mēbeles. Labi cik nu tur tā bīdīšana man pašai sanāk, būs kāds jāsauc palīgā. :)
ok. :)
bb
LinkLeave a comment

[Oct. 21st, 2012|11:07 pm]
Pačakarējos ar mazās drēbītēm, uztaisīju katalogu. Izrādās kādiem 6 mēnešiem ir jau sapirktas 3 rōzā bikses. ups...
Googlēju putniņu. Izrādās Zeltgalvīte. Sastopama Latvijas skujkoku mežos. Mazākais putniņš. hmm.. Interesanti ko viņš darīja centrā 9 no rīta? Žēl ka nosaukums nav tāds ka varētu dot cilvēkam. :D
Link7 comments|Leave a comment

[Oct. 21st, 2012|08:10 pm]
Pārēdos Migle konfektes.
Noļepāju kreklu un legingus ar brētliņām.
Applaucēju delnu ar eļļu.
+ vēl šadas tādas lietas
BET par spīti visam brāžos caur dzīvi kā tanks.
Aidā!
LinkLeave a comment

putniņš [Oct. 21st, 2012|12:08 am]
Nevaru nekādi aizmirst putniņu kuru gadijās atrast vakardien no rīta ejot uz darbu. Tieši tā - es atradu putniņu. Pie tās ielas kuras nosaukumu neatceros un sporta pils (bijušās). Es viņam gandrīz vai uzkāpu virsū, bet paspēju noreaģēt. Laikam bija nosalis, jo izskatījās pus-aizmidzis. Viegli devās rokās un iekrampējās plaukstā. Pārnesu pāri ielai, domāju - izkritis no kādas ligzdas, bet tur nekā. Ilgi stāvēju domāju ko darīt, jo situācija atgādināja to reizi kas pie skolēnu pils ziemā ar Ditu uzgājām mazu, rudu kaķēnu kurš ļoti ļoti izmisīgi ņaudēja. Aiznesām uz vetklīniku, tad atpakaļ uz pili un atradām jaunu saimnieci kaķītim. Bet nākamreiz mums paziņoja ka viņš esot bijis pārāk pārsalis un vēlāk tai vakarā nomiris. Ā un atgriežoties pie putniņa - gudrošanā man pievienojās divas sievietes, kas teicās ka tas visdrīzāk esot mājas putniņš - izkritis. Nu ko - es saprotu ka nu man ir jauns mājdzīvnieks, bet joprojām nesaprašanā par notiekošo uzsāku gaitas uz darbu ar domu pa ceļam ienest viņu pie mammas, lai paglabā. Bet pēc pāris paspertiem soļiem putniņš pacēlās spārnos un aizlidoja. Liekas ka pēdējais ko redzēju bija divas melnas pērlītes kas nozibēja gar acīm.
Nofočēju putniņu, bet nezinu kā uzzināt kas tas tāds bija. Varbūt kāda zīme? Ja sakarīgs putniņa vārds varbūt tā nosaukt savu meitu?
LinkLeave a comment

[Oct. 18th, 2012|01:45 pm]
puff. novēliet man veiksmi un turiet īkšķus. Eju tikties ar viņu.
LinkLeave a comment

[Oct. 17th, 2012|09:02 pm]
Kūl. Tikko deklarēju savu dzīvesvietu beidzot. :) Redz, uzzināju ka Grīziņkalns ir Latgales priekšpilsēta. Dažiem tas vēl ir centrs. :D
Algas diena! juhūuu!!! Lielāka nekā cerēju - iešu rīt pirkt ādu savas meitas grāmatai, kuru radīšu no nulles un gadu gaitā papildināšu ar foto, viņas matiem un tamlīdzīgām frīkī lietām ko mātes mēdz darīt, kamēr vēl bērni mazi. :) Tā taču nebūs stalkošana, ja tas ir mans bērns, vai ne? :D
LinkLeave a comment

[Oct. 11th, 2012|10:07 pm]
Tagad nevar īsti saprast vai statistika oranžajā portālā aug dēļ tās santīmu krāšanas spēles, vai arī tāpēc ka manas dzīvi mainošās ziņas sāk aizsniegt cilvēku ziņkārīgās ausis.
Labi, mugura beidz mani nost. Es eju šlāfen.
LinkLeave a comment

[Oct. 9th, 2012|07:07 pm]
Notiesāju tikko biezpiena sieriņu, kaut arī nebiju tādus ēdusi un neieredzēju biezpiena izstrādājumus jau ļoti daudz gadus. Ko tik grūtniecība ar tevi neizdarīs. Hā.
Nu ko jums gan tādu labu varētu pastāstīt? m?
Dzīvoklī auksts. Apkures vēl nav, un taupības nolūkos būtu gandrīz-vai gatava pasaldēties kādu mēnesi maksimums. Lai gan platība nav tik liela ka vajadzētu baidīties no astronomiska rēķina. Atkārtojās tādi paši skati kas pagājušogad pašāžā - no poda, pēc darīšanu izdarīšanas, nāk ārā garaiņi. Smieklīgi. Pretīgi, bet smieklīgi. :D Nevarēju to nepieminēt. :D
Es jau atkal biju slimnīcā. Veicas, ne? Pēc trešdienas maiņas sākās baigās sāpes un tiku aizvesta uz Stradiņiem. Vakar izlaida ārā. Škiet ka kautkas ar nierēm. Šķiet tikai tāpēc ka īstu vainu neviens neatrada pēc neskaitāmām asins/urīna analīzēm. 3 sonogrāfijas 12 stundu laikā nu nemaz nav labi. Protestēja arī mazais pēdējās sonogrāfijas laikā. Bet toties tagad skaidri zinu mazā dzimumu. Man būs meitenīte. :)
Citam ārstam atkal likās ka mazā iespērusi kaut kur un tās sāpēs atsaukušās simtreiz stiprāk kāda nerva dēļ. Nu nez, redzēs ko teiks ģimenes ārste - aizgāju nodot vēl pāris analīzes, jo viņa domā ka tas ir kaut kas ar muguru. Sviests gatavais. Ceru nākamreiz slimnīcu no iekšpuses redzēt tikai dzemdībās.
Ar tēti rīt braucam uz Valgas dzemdību namu vizītē. Ja tu ir tik debešķīgi kā internetos runā, tad mani neviens neredzēs nevienā LV dzemdību namā.
Link10 comments|Leave a comment

[Oct. 6th, 2012|06:52 pm]
[...kad visi naidā rej pret tevi, visvieglākais ir padoties, ļauties, grimt lejup... nē, tas nav visvieglākais ceļš, tas ir vienīgais iespējamais... ... Redzi, kad visi naidā rej pret tevi, pietiek, ja ir kaut viena dzīva būtne, kas par tevi cīnās, jo tad arī tu pats atgūsti spēkus un spēju cīnīties... Taču ja šī viena, kas tevi aizstāv, nav, tad tu esi pagalam...]
Silvana De Mari /Pēdējais elfs/
LinkLeave a comment

[Sep. 28th, 2012|08:42 am]
Funniest thing just happened to me.
Pamodos. Sataisījos. Paēdu. AR pārliecību ka šodien ir sestdiena un jāiet uz darbu. Galvenās domas - vēl tikai tik un tik dienas palikušas ar ļauno šefpavāri. Iepakoju ārstu dokumentus, ko vajadzēs pirmdien, somā un jau taisījos šņorēt kedas, kad sapratu ka es smagi gļukoju. Nu ko. laicīgi esmu pamodusies, kaut kad jēdzīgs jādara ar savu dienu. Iešu palīgā mammai sīkos pieskatīt. tie viengadīgie galīgi žēli. Tieši nesen lasīju rakstu ka sviests ar tām māmiņalgām - kāpēc tāds limitētas izmaksas līdz vienam vai pusotram gadam, ka vajadzētu teorētiski vismaz līdz tiem 3 gadiem, kad var sīko dārziņā laist. Tētis jau izteica par šo viedokli - ka visdrīzāk tiem bērniem ir pamestības sindroms pieaugot.
Kāpēc šāda pēkšņa interese tai visā? Nu uzmini nu. Laiks jau sen to būtu pateikt. Ziņas jau ir sākušas izplatīties. Ne no manis bet kā nejauka noplūde no divkosības kalngala puses. Tāpēc laiks ņems grožus savās rokās un nākt atklātībā.
Es gaidu bērniņu.
Tas varētu būt iemesls kāpēc no daudziem cilvēkiem izvairījos kopš jūnija. Un centos nelīst nevienam acīs. Nejau tāpēc ka kautrētos, bet tāpēc ka es nevēlējos lai man būtu kāda darīšana ar īgniem, negatīviem cilvēku viedokļiem šajā jautājumā. Tas ir noticis negaidot. Jā. Bet tas ir noticis un es esmu priecīga un ļoti ļoti gaidu. Neesmu ne astoņpatsmitgadīga, ne bez darba.
Sīkāk par mani un mazo varbūt citā postā, jo šis tāds informācijai - kas kur un kā notiek.
Ceru ka šī vieta nekļūs par mazā kaku aprakstu blogu vai ko tamlīdzīgu. ;)
Link2 comments|Leave a comment

[May. 22nd, 2012|09:37 pm]
Kā izkāpu, no Imantas autobusa, pieturā viss pagriezās ar kājām gaisā. No labsajūtas kalna novēlos ar seju pa priekšu. Štrunts tagad par visu. Štrunts tagad par viņu, par patīkami pavadītu dienu, nedēļu, darbadienu. JO redzies - manam kaķim vajag jaunas pagaidu mājas. Vecmammai ir alerģija pret Sirsniņu. Mamma atsakās viņu ņemt uz vasaru. Jo redz, kastei pakaļ skraidīt nevar. čiepu es uzņēmu, bet viņa to manā labā nevar izdarīt. Tad kad bija jāizvēlas starp brāļa veselību un čiepu. Viņa izvēlējās čiepu,. Bet tagad viņa priekšroku dod saviem "bērniem" kurus auklē.
Nauda bļe.
man sāp sirds par to ka man vajadzētu atvadīties no Sirsniņas. Ir iespēja vest viņu uz Limbažiem. Bet ja tā - tad uz visiem laikiem. Sirds plīst pušu iedomājoties ka viņu vairs neredzēšu... Tādu kaķi ar uguni nesameklēsi.
Link1 comment|Leave a comment

spārnos [May. 17th, 2012|03:07 pm]
oj oj.
šis pāris pēdējās dienas. Nu.. nevar vārdiem aprakstīt. :)
negribās pārāk klačoties tagad apkārt, vienīgi satikt Luīzi, un viss. Bet šoden gan beidzot pa imantu padzīvošos. :)
Sapņot atkal sanāk ar atvērtām acīm. Tik jauki, tik fōrši, tik labi, tik neticami.
Satiku cilvēku kuru reiz jau satiku pirms diviem gadiem. To ka mēs viens otru jau bijām satikuši, mēs abi apjautām tikai no rīta. ^.^
fak, nu jūtos tā itkā par daudz pļurkstētu, bet nu, nevaru beigt priecāties.


mana seja sāp no smaidīšanas. :)
LinkLeave a comment

[May. 6th, 2012|07:45 pm]
[Current Mood | cynical]

I don't like people as much as I used to.
I guess it's because I know them better.

Pārvācos.
Tagad esmu Imantā.
Lābdien.
Link6 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]