gabals no āra iekšpusē

Kā izkāpu, no Imantas autobusa, pieturā viss pagriezās ar kājām gaisā. No labsajūtas kalna novēlos ar seju pa priekšu. Štrunts tagad par visu. Štrunts tagad par viņu, par patīkami pavadītu dienu, nedēļu, darbadienu. JO redzies - manam kaķim vajag jaunas pagaidu mājas. Vecmammai ir alerģija pret Sirsniņu. Mamma atsakās viņu ņemt uz vasaru. Jo redz, kastei pakaļ skraidīt nevar. čiepu es uzņēmu, bet viņa to manā labā nevar izdarīt. Tad kad bija jāizvēlas starp brāļa veselību un čiepu. Viņa izvēlējās čiepu,. Bet tagad viņa priekšroku dod saviem "bērniem" kurus auklē.
Nauda bļe.
man sāp sirds par to ka man vajadzētu atvadīties no Sirsniņas. Ir iespēja vest viņu uz Limbažiem. Bet ja tā - tad uz visiem laikiem. Sirds plīst pušu iedomājoties ka viņu vairs neredzēšu... Tādu kaķi ar uguni nesameklēsi.

oj oj.
šis pāris pēdējās dienas. Nu.. nevar vārdiem aprakstīt. :)
negribās pārāk klačoties tagad apkārt, vienīgi satikt Luīzi, un viss. Bet šoden gan beidzot pa imantu padzīvošos. :)
Sapņot atkal sanāk ar atvērtām acīm. Tik jauki, tik fōrši, tik labi, tik neticami.
Satiku cilvēku kuru reiz jau satiku pirms diviem gadiem. To ka mēs viens otru jau bijām satikuši, mēs abi apjautām tikai no rīta. ^.^
fak, nu jūtos tā itkā par daudz pļurkstētu, bet nu, nevaru beigt priecāties.


mana seja sāp no smaidīšanas. :)

I don't like people as much as I used to.
I guess it's because I know them better.

Pārvācos.
Tagad esmu Imantā.
Lābdien.

Lābdien. :)
Vajag, vienkārši vajag kko uzdrukāt.
Man ir jauns darbs. :) strādāju tur patuveni 3,5 nedēļas. un 1dien man iedeva paaugstinājumu. :)
Tagad mācos būt par Čilli picas pavāru. (nevis picu cepēju, bet PAVĀRU!!!)
It's like a dream coming true. :)
Šodien jau bija alga par pāris dienām martā. Kā mana iepriekšējā teica - ir pieņemts kko par pirmo algu atnest. Tad nu - konfektes no manis. :D

Mans prieks un šoks kad skatoties filmu pamēģinot kāju aizbāzt aiz galvas tas izdodās!
Yippi kāy yē yo, madafakā!
Vot divi mēneši jogas. :)

Iedomājos noskatīties Arņa iedoto filmu - earthlings. Pirmajās divās minūtēs saprotu ka tā būs filma par to ka cilvēki ir maitas un kakas. Tell me something i dont know. Vai tiešām šī filma varētu manī radīt vēl lielāku nicinājumu pret cilvēku rasi? Tad jau redzēsim. Bet es tiešām nezinu vai tas man liktu VĒL vairāk nicināt cilvēkus. Tā jau pietiek.
Šķit ka katru dienu, vismaz reizi, iedomājos - kāpēc gan es piedzimu šādā laikmetā UN vēl-pietam par cilvēku?!

Dzīvoklī nav ūdens?!
čo ze?

Vajadzēja būt Molā šodien 10.00. Biju. Darba intervija beidzās kā jau filmās - mēs jums piezvanīsim. :) Es tik smaidu un iekšā domāju- fuck you. arghhh. bet nu, ja nu tomēr piezvana.. Labi, jābeidz cerēt.
Vakardien pirms gulēt iešanas jau izdomāju ka iešu mājās ar kājām. Jā. Un es to arī izdarīju. Aizgāju līdz Luīzes darbam pie Cēsu ielas 1h 20min. Nav ātri, bet tas manā labajaā gaitā. :) Prieks mežonīgs. :) Mūziku dabūju paklausīties. Netīšām uzmuku uz Lienes ielas. Eu, ziniet, kad iet pa Avotu ielu tad pēc Matīsa ielas sākās wtf vieta. Pilnīgi viss pārmainās. Ejot pretim tai baznīcai, likās ka tā deg. Melni dūmi lika tā domāt. Es jau skatījos kur tad tie ļaudis skrien ārā, bet nevienu neredzot nospriedu ka viņi tur visi cepās iekšā bļaujot - ''Jā, Dievs, tā tava griba! Dedzini mani! '' Hā. Sasmējiens. Eroor, tas bija skurstenis. Ir takš ziema.
Man patīk aukstums. Manī vārās viss iekšā. Oj, tāpēc, jau ejot pa Lācplēšielas tiltu (nezinu kā viņu sauc) pretim dzelzceļa tiltam es skicēju. Uzskicēju uguns-cilvēku. Ideja tam būt uz melna fōna. Cerams ka iedvesma atkal uznāks kad būšu istabā. Lai var ķert pēc skices un bliezt augšā. Jā, sen jau laiks, jo neesmu vēl šai dzīvoklī gleznojusi.
Par radošumu domājot iedomājos par to ka šodien atradu papīra lidmašīnīti/psiholoģijas darbiņu ko man lika uztaisīt Gunča. Ieraudzīju viņa vārdu uz mēr-stenderes priekšnamā. Eh. Pēc cilvēkiem mēdzu atstāt tādu mazu rūgtumu sevī.
Runājot ar Luīzi baigi labi palikās. Domājam ko ar mani iesākt. Vislabākais viņasprāt ir tiešām doties tai ceļojumā kā sevis un savas laimes meklējumos. Ak viņi viepār tādi, nu... Viedi. Abi ar brāli. Nemēdzu to vārdu izmantot, bet tāds raksturojums tiešām viņiem ļoti piestāv.
Ko vēl?
Pagaidām viss.
Paldies
Aisma S.

Veiksmi?

Kājas sāp. Galva vai reibst no tās neziņas. Slikta dūša vnk. Skatos uz kaķi un man žēl ka es nevaru par viņu tā parūpēties ka gribētos. Pote ja atlikta no 10tā datuma.
Dziesmu klausos uz riņķi un riņķi. Akustiskā versija labākā.
Eh cik viss ir savādāk no citas perspektīvas.
Vai man vajag palīdzību? Es nezinu. Tas ir tik dīvaini. Nesaprast vai vajag pielikt punktu vai nē. Par ko es runāju? Par dzeršanu. Eh sods ja cilvēki zina kur es dzīvoju un grib mani vnk dzirdīt ar Džeku.
Ēst? Laba, jauka, garšīga, baudāma nodarbe. Bet tik bezjēdzīga ka vāks. Patērē ēdienu (naudu) lai tas tev ātrāk izskrietu cauri un fekāliju veidolā tu viņu noskalotu podā par 8.60 mēnesī. Kur tik daudz var dirst 3 meitenes lai klozetpodā noskalotu gandrīz deviņus latus mēnesī?
Man nav ar ko runāt par Ediju Kaufmanu. Man vajag manu Ediju Kaufmanu. Mammu es gribu, mammu es gribu, es gribu gribu gribu gribu. Oj mammu oj mammu oj mammu es gribu kaut lai es dzīvotu Amerikā 70'os gados. Man tā dziesma asociējas ar Dilāni. Kāds angļu valodas stundā izpelnījās viņu dziedam to dziesmu. brrrr. Viņa nomira. No vēža. Karma - diez?
esmu riebīga kill me

Rakstu no autobusa. Braucam uz Kandavu.
Aizverot acis saule caur kokiem spīd uz acīm. Domājam abas par braucienu.
Tik patīkami ir kaut kur braukt. Vēl patīkamāk ja ir kas gaida atbraucam.
Pēdējās dienās domāju daudz par to kur es tagad savā dzīvē stāvu. Kā es varēju nonākt tik tuvā kontaktā ar cilvēkiem no kādiem bēgu pamatskolā. Pa kuru laiku?
Ir jau bijis arī protams labi. Protams. Bet...

Es nevaru apstāties.
Vai negribu.?

Vakar darbā atnāca tāda kā atskārsme. Negribējās viņu aizmirst, tāpēc pierakstīju to. Tagad to izlasot liekas dīvaini ka tas vairs nešķiet tik ģeniāli.
Kā izdarīt lietas pirmo reizi, nebaidoties? Dari to tā itkā nedarītu to pirmo reiz.
Visu laiku gribās pārfrāzēt, aizvietot vārdus, mainīt secību, bet tik un tā nav tas OH! kas bija to pirmo reizi izdomājot.
Manas domas bieži manā galvā ir kā sajūtas kuras grūti noraksturot vārdos.
Vakardiena bij' dīvaina. Bišku pieaugušāka nekā 13 gados esmu. bij līdzīgi kā toreiz kad Laura atvilka ciemos Rūdi un es ieskrēju tualetē un ārā negāju kamēr viņš nebija projām. Neskrēju tualetē, šoreiz, bet nu gribējās. Man laikam nepatīk ''to be caught off guard''. Man jābūt ir lietas kursā par visu. Nu varbūt ne visu, bet vismaz par to kas attiecās uz mani.

Man uz galda stāv (pilni!)ūdens kauss, tējas kauss, tējas krūze, apelsīnu sulas paka, tukša ķirbju sulas glāze un šampis. Esmu škidrumu pavēlniece. Hā.

Laiks radīt sapņus pavasarim un vasarai.

Pēc otrās reizes jōgā sāk likties ka tas nebūs priekš manis. Bet jāpiespiežās taču ir.
Laura - Arnis sveicina :)
Šoreiz nodarbībā veicās labāk. Reālākā koordinācijas un līdzsvara neesamība liek man brīnīties par to kā es vispār māku staigāt. Un par kādu baletu vispār varēja iet runa bērnībā? Pauzē kurā jāatpūtinās, es aizmigu, pamodos, jo no kakla nāca dīvainas krākšanas skaņas. Apkaunojoši.

Pirms pāris stundām man zvanīja uzbāzīga Bite's sarun-vedēj-tante. Lauzīta latviešu valoda. Pirms pāris sekundēm zvanīja Okartes sarun-vedēj-tante. Uzmini nu - valoda valodiņa nebij' tik raita kā gribētos. Varbūt tā bija viena un tā pati?
ES NEVARU DABŪT NORMĀLU DARBU.
Es negribu nekur iet. Ceru ka mums galvu nenocirtīs par to ka īri samaksāsim vienu dienu par vēlu. Not my fault.

Vienīgā brīvā nedēļa Februārī. Tā vismaz šķiet.
Ieslēgšu savu pleilisti. The Editors vairāk negirbās klausīties jo ļoti atgadina sabrukumu kas bija pirms pāris menešiem. Drebuļi skrien. Labāk pārslēgšu. Un izdzēsīšu. Un neklausīšos vairs. Un jā.. Un.
Tas ir tik dīvaini kā dziesmas aplīp ar emocijām.
Gluži kā mušpapīrs.

Rīt nākšot jauna meitene, man viņai esot jāsamāca darīt lāzerlietas. Bļin. Cerams ka mani nedomā atlaist. :D

trešā reize kad tā notiek. necik ilgi nevajag sarakstīties ar kādu čali lai viņi mani nenosauktu par spogulīt, spogulīt dziesmas tipu. glaimojoši?
nezinu...

Istabas kārtošana --> paciemošanās ar kaķi pie kaimiņiem --> uztaisīt tēju --> izgudrot pa dievs-viņ-zin-cik ilgiem laikiem uzrakstīt kādu ierakstu cibā --> kādas vēl citas darbības es izgudrošu lai tik nekārtotu istabu?
Upd. Nomainīšu izskatu cibai. hā