Kurš · izvairās · no · spēles, · to · arī · zaudē

sāpes vajag piežmiegt aiz rīkles tā, lai šīs nespēj paelpot un atdod galus, un nevajag baidīties,
jo bailes tāpat kā sapņi mēdz piepildīties, īstenoties. vienkārši ļauties, lai straume nes un apstāties
skaistos līkumos, lai tos no sirds izbaudītu un dotos tālāk...

šovakar pabiju baznīcā un dabūju tādas atklāsmes, ka tik turies :)
nebiju bijis baznīcā no ziemassvētkiem, te aizeju un, protams, man nenormāli "veicas" dievkalpojumu vada Mr.Inkvizitors.
tad nu šis sāk, ka patiesība ir tikai viena un visi filozofi, kas uzdrīkstas uzdot jautājumus "Kas ir patiesība?" ir bezmaz vai jāsadedzina uz sārta.
tā'nu šis runāja un lādēja filosofus visus kā vienu sametot agnostiķu katliņā. Tā nu no kanceles tika nolādēti Bēkons un Kamī, Hēgelis un, protams, Nīče, Loks un Kants, tos visus savā pavadā esot turējis nelabais un to uzdevums bijis maitāt ticīgus ļaudis, novēršot tos no patiesības ceļa, jo redz patiesība jau esot tikai viena.
apstulbumā par to kā tiek zākāta gudrības mīlestība, paspēju viens sms veidā pieķert divas, nju izcilas pērles "Tādas tumsonīgas darbības kā filozofēšana un filozofija, to pratējus taisni aizved ellē!" un šī "Filozofija ir muļķība pēdējā. Tie agnostiķi nekad nav nostājušies dzīvības un nāves priekšā, jo tad tie ar savu patiesību nomirtu uz mūžīgiem laikiem."
vēl tika pasniegts stāsts par filozofijas pasniedzēju, kurš vedis pastaigā savus studentus pa parku un teicis, ka tam kam viņš tic, ta sarī ir un notiek. tā pasniedzējs stāstījis līdz kopā ar studentiem aizgājis līdz trošu tiltiņam, tad kāds students teicis, ka jāiet pāri, bet pasniedzējs atraucis, ka tiltiņš nav drošs. be students teicis, ka viņš tic, ka tiltiņš izturēs un tad jau tam tā arī jābūt, jo pasniedzējs taču tā teicis. pasniedzējs uz to atbildējis, ka filozofija ir filozofija tiktāl, kamēr nav jautājums par dzīvību un nāvi, jo tur vairs filozofija nestrādā.
visa kulminācija gan bija LU filosofu un teologu mācībspēku publiska nolādēšana, jo tie, kas ejot Kūles, Šuvajeva, Rubeņa, Cālīša vai Kokina pavadā, tiem pat baznīca vairs nevar palīdzēt tikt uz pareizā ceļa.
tā, lūk, par mūsu alma mater domā luteriskie inkvizitori pie Jāņa.

Šodien tulkoju Hugo no Parīzes "Didascalicon" un ir baisi apzināties, ka kāds spējis ieviest sistēmu nesistemātiskajā, proti, vēsturē. Brīnišķa personība, kas dzīvojis pirms vairāk kā 500 gadiem un pratis ieviest sistēmu, kura tikko atrasta lieliski noder 21.gadsimta cilvēkiem. Varu palielīties ar vienas daļas "izcilo" (tā teica profesionālis :) ) tulkojumu, te arī dažas atmiņas:
Atziņa nr.1. "Katru vispārīgo visprecīzāk var raksturot ar tā atsevišķajām daļām."
Atziņa nr.2. " meditācija ir visupirms tā, kas nošķir no pasaulīgās kņadas radītā trokšņa un ļauj baudīt tai jau šajā dzīvē pat tādu saldmi, kādu sniedz vienīgi mūžības klusums"
Atziņa nr.3. "Grāmatās ir darbs un piepūle, tāpēc steidzies svaigā, āra gaisā!"
Atziņa nr.4. "Nepriecājies par daudz, ja esi daudz lasījis, bet gan ja esi daudz sapratis un ne tikai sapratis, bet arī spējis iegaumēt."
"Dievam arī ir garstāvoklis. Ticēšana ir tikai veids, kā apliecināt padevību, pieķeršanos, uzticību. Dievs sevi pierāda ar brīnumiem." - A.Levāns

Jāsāk dzīvot saskaņā ar viduslaikiem :)

šonakt atskārtu, ka formula uz mani iedarbojas graujoši - visu nakti esmu spējīgs nosēdēt pie kompja un rakstīt kaut kādu pilnīgu bull shitu par to kā krievi gruzīnus.... būtu man šitāda apņēmība un enerģija šopavasar bakalauru rakstot....
nē, nebūtu gan, atšķirība ir tā, ka nav, kam pielīst blakus, apskaut, ar degunu pabužināt matus un aizmigt.
tagad ir tā kā ir, pažēlojies par vientulību citiem tādiem pašiem vientuļniekiem, pagaudo un drukā tālāk.
gaidu uz zaļajiem salātiem.

pats svarīgākais kādā dzīvesvietā ir gaisma, ne jau tur kaut kāda
abstraktā, pārdzejiski literārā, nē, tā vienkāršā, kas nāk no spuldzēm,
no svecēm, no da jebkā cita, kas tikai izstaro gaismu, man noteikti vajag kādu smuku gaismekli
kurš rada tādus klusinātus toņus telpā, varbūt arī kādu feinu bildi, kaut ko erotisku, ah kā gribētos to dejotāju no Navona laukuma, plus noteikti vēl vajag puķes. dažs man šodien lika padomāt par to, kur es gribu apmesties, kuru vietu vismaz
kādu laiku saukt par savām mājām. un es izdomāju. in puppet theater dzīvošu vēl oktobri un novembri,
bet tad, tad es veikšu pirkumu, kļūšu par šņauci (Gavara kunga termins, ļoti iepatikās), bet varbūt arī ne, katrā ziņā, esmu sācis dzīvot ar skatu ne tik tālā nākotnē, un jūs nevarat iedomāties
kāds man prieks pašam par sevi. šodien man atkal ļāva uzveikt lomkas, kuras vēl reizi pa reizei pamoka.
es tik sen nebiju pilnā balsī dziedājis un dejojis, man tik ļoti iepatikās viens scenārijs par lībiešiem Kurzemē, un tur bija klāt vesela kaudze lībiešu tautas dziesmu demo ierakstu un deju apraksti, tas mani tik ļoti paņēma, tā savaldzināja un tagad es skrienu pa māju un kā apmāts dungoju un mazlietiņ padejoju...jipī..
tagad man padomā kāds tusiņš, kur sanāktu man svarīgie un interesantie cilvēki. gribas visus vienkopus. ielūgumi būs super laicīgi, apsolu.

Scriptum Secundum:
vienmēr šeti ir bijis tā, vienam viss, bet Tev nekā :)

manās mājās iemitinājusies francūziete vārdā Gisielle Camus, nu ļoti smalka dāma, valkā tikai melnu zamšu un baltus zābākus.
Kaut gan tagad ne tikai Žagaram operā ir Žizele, arī man tagad ir :)

tumsas valdzinājums Antonijas ielā, strūklaka pie kongresu nama, dziesmu dungošana Alberta laukumā.
un kaut kur tālumā mazo lidoņu spārnu švīksti....
tādas ir manas naktis. un rīti? un dienas? - aizrit cerībā par naktīm.

esmu labo vārdu kolekcionārs. manu rītu krāsainu un priekpilnu, pat lepnuma pilnu darīja sms
no cilvēka ar kuru gandrīz gadu nebiju pārmijis ne vārdu un te pēkšņi, nez no kurienes sms:
"Daudzi var no Tevis māčities izturību grūtos brīžos. Mums studentiem jāpriecājas, ka ir tādi atbildīgi
cilvēki kāds esi Tu, Rinald. Paldies par darbu, ko dari visas universitātes labā."
Vai nav jauki? esmu gatavs iemainīt algu, ja man katru mēnesi atnāktu pa šādai sms, patiesai un man nozīmīgai.

šodiena ir jauka, dzīvība sulas ir atgriezušās līdz ar astronomisko rudeni.
rīts sākās ar atkopšanos no sūdu rūķīšiem, skrējienu pa un ap kluso ielu, svinīgā zvēresta došanu ministru kabinetā un pastaigu pa Brīvības ielu no Dailes līdz pat VFF.
Starp citu ilgu laiku braucu garām, taču šorīt nespēju turēties pretī aromāta kārdinājumam un gluži kā Grenuijs sekoju savam degunam un tā es baudīju gardāko kakao visā Rīgā ar tikko ceptām un smaržojošām rožmaizītēm.
Un tagad es esmu tik happy, jipī.

P.S. Vai kāds nav redzējis gaisā mazos lidojošos spārnaiņus?

viennozīmīgi > apņēmīgi - mainošās brīvdienas. svarīgi lēmumi, kuri mainīs dzīvi līdz nepazīšanai. neiedomājams atbalsts no sev tuvajiem liek sajust sevī sajust ieplūstam spēkus. dzīvošu sev, brīvi. brīdī, kad dzīvojam citu dēļ mūs piečakarē pēc pilnas programmas. šo brīvdienu daļa bija diezgan lielas laika vienības pavadīšana t.s., radošās inteliģences sabiedrībā, taču jāatskārst, ka latviešu snobiski radošā inteliģence tā nevāji sirgst ar "pundura - milža" sindromu, kad punduri iedomājas sevi par milžiem esam. Un tā šie punduri cenšas glābt vienu slīkstošu kuģi.
Fantastiski, ko tikai šie māklinieciņi, muzikantiņi un citi zvēri nav sadomājušies savās utopiskajās galvelēs. Tomēr viņu spēciņi ir par mazu, lai stātos pretī hercoga ļaunajai tiesu sistēmas mašinērijai.
Tomēr šīs brīvdienas raksturo vēl kas. atgūtā māju sajūta, kura bija kaut kur pazudusi. taču tā atgriezās ar rabarberu un olu liķiera smaržu, ar mežrozīšu kēksu, lietainu svētdienu un apziņu, ka nekad vairs man neviens nenozīmēs tik daudz, lai par vieņu izlietu tik daudz asaru. nekad, neviens vairs netiks pielaists tik tuvu.
nu, jā māju sajūta atgriezās arī ar clannad un U-rudens dziesmu izlasi, kā arī ar to, ka beidzot bija pienācis tas brīdis, kad es piebeidzu E.Kostovas "Vēsturniekus".
Man tgad mājās ir jauns darba kabinets, kurš mani vienmēr gaidīs atgriežamies. tagad atlicis izveidot guļamistabu un šīs beidzot būs manas mājas pavisam.
Ziemeļvēji atnesīs pārmaiņas un es atkal posīšos ceļam.

esmu paklausīgs. klausu padomiem. es sāku izvirzīt mērķus, šodien sēžot vācu kultūras lekcijā nolēmu, ka noteikti gribu akadēmiski izzubrīt vācu valodu un kamēr citi kaifoja par j.s. garadarbiem, tikmēr es savā galvā strukturēju savu dzīvi, par to, kur es esmu šobrīd, kas man ir un ko es gribu. Un tā man radās daži secinājumi, ka man vajag jau augstākminēto vācu valodu, čehu valodu, studijas Prāgā, darbu un dzīvokli Minsterē, skaistus rudeņus Rūtenē, klavieres - tādas pavisam vecas ar svecēm sānos, un cilvēku līdzās, uz kuru paļauties, kurš nepataisa par neģēli, ļaunuma iemiesojumu, murgainu paranoiķi, utt., utjp., katrā ziņā tādu cilvēku kurš vēlas, lai ar viņu dalītos.
un laikam ir tikai viens cilvēks uz kuru varu paļauties (lai arī reizēm apokaliptiski noskaņota), kam piezvanīt var arī trijos pa nakti (citi to ir apliecinājuši tikai vārdos, bet vienīgais, ko spēj pateikt piezvanot ir "Man tūlīt beigsies baterija"). Trakajam suslikam, jeb laimīgajai meitenei var piezvanīt un norunāties par visu un neko pusstundu, nē, es neesmu visa viņas dzīve, bet kāda (kaut vai pavisam maza) daļa pilnīgi noteikti. laikam jau tādi ir draugi, tādi, kas cenšas saprast, kas samīļo brīžos, kad tas nepieciešams un nolamā, ja esi pelnījis, nevis izliekas, galvenokārt, jau izliekas, ka tur solījumus, bet nekā. trakais susliks teica, lai mūku projām, laikam jau arī būs jālaižas ko kājas nes. es tiešām centos būt labs, pacietīgs, tolerants, bet jau takal, kaut kur tas viss pazūd bez atbildes, laikam par daudz prasu. taču ta smanī lēnām audzē naidu, ne jau pret Tevi, bet pret ļaudīm Tev apkārt, jo Tevi jau es laikam, pagaidām, nespēju ienīst. un tā man gribas nolādēt, piesaukt lāstus un būt ļaunam, tikai tamdēļ, ka Tev nav 10 minūšu pavisam mierīgai sarunai un vienam apskāvienam. gadās.

šodienas pavisam dīvainā diena beidzās ar to, ka tagad man ir vājprāta murgu cienīgas angīna un tikpat pat "lab"" pašsajūta. bet vispār jau, mans šodienas lielais stāsts ir tāds, ka vajadzētu atklāt taksidermistu - mumificētāju kantori, kur strādāt no pirmdienas līdz trešdienai, kā arī Dr.Gulbja viduslaiku ginekoloģijas privātpraksi ar piebildi izkārtnē "instrumentus un rokas nemazgājam".
šodiena vēl nesa atklājumu, ka jūra ir pietiekami silta gan lai peldētos, gan lai sauļotos, gan arī, ka Jūrmalā ir Ragakāpas liegums - kurš būtu zinājis....
Bet vispār pēc 40 gadiem man franču rivjērā būs māja ap kuru es sasēšu labi daudz lavandu un rudeņos spiedīšu lavandas eļļu.
kur šitādas dienas rodas?

saules daudz, zvaigžņu daudz, smieklu daudz, smaidu daudz, draugu daudz, cigarešu daudz, iesnu daudz, maķīša daudz, sevis daudz, dzejas daudz, ļoti daudz, laika daudz, iespēju daudz, iespaidu daudz, cilvēku daudz, prieka daudz...... miega... maz