pats svarīgākais kādā dzīvesvietā ir gaisma, ne jau tur kaut kāda abstraktā, pārdzejiski literārā, nē, tā vienkāršā, kas nāk no spuldzēm, no svecēm, no da jebkā cita, kas tikai izstaro gaismu, man noteikti vajag kādu smuku gaismekli kurš rada tādus klusinātus toņus telpā, varbūt arī kādu feinu bildi, kaut ko erotisku, ah kā gribētos to dejotāju no Navona laukuma, plus noteikti vēl vajag puķes. dažs man šodien lika padomāt par to, kur es gribu apmesties, kuru vietu vismaz kādu laiku saukt par savām mājām. un es izdomāju. in puppet theater dzīvošu vēl oktobri un novembri, bet tad, tad es veikšu pirkumu, kļūšu par šņauci (Gavara kunga termins, ļoti iepatikās), bet varbūt arī ne, katrā ziņā, esmu sācis dzīvot ar skatu ne tik tālā nākotnē, un jūs nevarat iedomāties kāds man prieks pašam par sevi. šodien man atkal ļāva uzveikt lomkas, kuras vēl reizi pa reizei pamoka. es tik sen nebiju pilnā balsī dziedājis un dejojis, man tik ļoti iepatikās viens scenārijs par lībiešiem Kurzemē, un tur bija klāt vesela kaudze lībiešu tautas dziesmu demo ierakstu un deju apraksti, tas mani tik ļoti paņēma, tā savaldzināja un tagad es skrienu pa māju un kā apmāts dungoju un mazlietiņ padejoju...jipī.. tagad man padomā kāds tusiņš, kur sanāktu man svarīgie un interesantie cilvēki. gribas visus vienkopus. ielūgumi būs super laicīgi, apsolu. Scriptum Secundum:
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |