THE BLOG

nedēļas beigās (brīvdienās) tā kā būtu jāpārvācas. I would appreciate, ja kāds man palīdzētu ar šo procesu, kuram protams sekos neliels pārtijs.

ir tāds plāns piektdienas vakarā drusku iespēlēt pokeru. nu tipa ar dzērieniem zemās glāzēs un cigāriem. iespējams uz ļoti nelielu naudu, lai interesantāk (santīms punktā or smth). vienīgi nespēju iedomāties, kur tad lai galu galā to dara, jo tie, kuriem mājās ir pokeram piemēroti galdiņi noteikti negribēs, lai tur kūpina cigārus.

varbūt kāds var izpalīdzēt? varbūt kāds grib arī pieteikties uzspēlēt?

vakar aiz nežēlīgas bezdarbības nonācām pie secinājuma, ka Mārīša dārzā jāuzceļ pirts. tas ir vecs joks, kas gari jāstāsta, bet šoreiz mēs patiesi bijām nolēmuši to pārvērst par īstenību.

izmantojām mašīnas pārsegu par jumtu un sienām, novelkot to starp kokiem. pēc apmēram pieciem mēģinājumiem radīd krāsni no baltajiem ķieģeļiem dažādos izvietojumos, atmetām tam ar roku (baltie ķieģeļi karstumā sprāgst, I shit you not) un atradām dārza tālajā stūri vecu gāzesplīti, kuru nedaudz modificējām tā, lai cepeškrāsnī varētu likt malku un augšā varētu likt akmeņus.

šī procesa laikā Līga tika pie diviem jauniem mājdzīvniekiem - maziem pelēniem, kuru māti un māsas ar brāļiem nejauši iznīcinājām modificējot plīti, kas pirms tam bija viņu mājvieta (bet nu divi pelēni tika izglābti un tagad tie dzīvo jaukā būrītī un tiek baroti ar pienu).

un ap vieniem naktī gājām pirtī. tas bija lieliski! mēs actually nebijām feilojuši un mūsu pirts darbojās lieliski. nebija gan 100 grādi, bet nu šķiet, ka pāri 80 izspiedām, kārtīgi sametot ūdeni un akmeņiem.

doma tagad ir to plīti vest uz larpiem un tur būvēt pirtis.

tā kā mums sestdien ir laivu brauciens, es būtu ļoti pateicīgs, ja visi braucēji man rīt atnestu uz preses bāru naudiņu. ja jūs nevarat rīt, tad samaksāsiet pašā pasākumā. šādā gadījumā es lūgšu visus uz pasākumu ierasties laikā, lai man šo naudu iedotu, jo man nav nekādu brīvo līdzekļu, ko samaksāt laivu vecim - tipa, cik jūs man iedosiet, tik es viņam varēšu samaksāt. un ja kāds man nebūs iedevis naudu, tad būs sūdīgi, jo tad mums iespējams neiedos visas laivas. pagājušajā gadā es vnk samaksāju visu summu un pēc tam no katra ievācu naudu, bet šogad es to nevaru izdarīt, tapēc esiet tik laipni un to naudiņu pie manis nogādājiet pirms mana randiņa ar laivu veci.

tā kā maršruts ir staicele – salacgrīva, tad sestdien 11os no rīta visiem jābūt staicelē. braucam ar četrām mašīnām, kuras pasažierus izsēdina staicelē. šoferi aizlaiž uz salacgrīvu un mašīnas tur atstāj. laivu vecis šoferus no salacgrīvas atved uz staiceli. viņš var atvest tikai 4 cilvēkus, so es pieļauju, ka būs tikai četras mašīnas.

pieļauju, ka Andža brauks ar savu mašīnu. domāju, ka Reinītis un Ņurksis arī. par Silvu vēl neesmu drošs.
lūdzu paķeriet draugus laivotājus līdzi mašīnās :)

vakar aizbraucām nelielā roadtripā uz Kurzemes rezervātiem. iebraucām kāpu zonā līdz jūrai, kur uzcēlām lielo tentu un uzkurinājām ugunskuru. izdzērām vienu šnabīti, uzpīpējām vienu bondziņu un devāmies pie miera. šodien vēl sauļojāmies līdz diviem tajā pasakaini skaistajā pludmalē un tad devāmies mājās. un atklājām, ka kāds izmanīgs pašvaldībnieks tieši 13:20 mums ir pielicis pie logu tīrītāja protokolu par Ls 50. seriously, mēs visu laiku bijām apmēram 5us metrus no mašīnas un ņehuja nepamanījām (laikam viņš pie mums nenāca lamāties, jo mēs bijām pliki un viņam bija kauns). tas bija pat nedaudz baisi.

tagad sēžu Ikšķilē, gatavoju pildītos kartupelīšus, domāju par hobitlarpu un to
kā gan es nākammēnes savilkšu galus kopā.
mani aizvien vairāk aizrauj ideja par nonarkošanos
līdz pilnīgi vienaldzīgam stāvoklim pret pasauli un tās pasaulīgajām problēmām.
skan Highway To Hell. yeah!

Ir pasūtītas 6 kanoe laiviņas, katrā ir 3 vietas.
Brauciens notiek no 8. līdz 9. augustam (tā ir sestdiena un svētdiena).
Mēs braucam pa Salacu maršrutā Staicele - Salacgrīva.
Pie šobrīdējā laivu skaita, ja brauc 18 cilvēki, katram jāmaksā Ls 8,05.

Braucēju saraksts:

Inx
Silva
Mārīc

Kāsis
Ņurksis
Kollijs

Erns (?)
Arčijs
Līga

Reinītis
Grimmijs
Bembijs

Andža
Vitolds
Dacīte

-
-
-

Lūdzu visi, kas vēlas braukt, piesakās šeit komentāros un es jūs ierakstu sarakstā :)

ak tu jel, cik mēs episki vakar paņēmām iekšā. tik episki, ka dažs labs šodien ir palicis bez pases, maka un brillēm, jo dažam labam nakts vidū obligāti bija jāiet vazāties pa āgenskalna priedēm kaut kādu dīvainu motīvu dzītam.

arī šis rīts bija visai dīvains, jo uzzināju, ka man jādodas uz Harija Potera pirmizrādi. gandrīz paspējām laikā, kad zvanīja Bembijs un teica, ka neesot biļešu. es biju kā - wtf? vai ir iespējams aiziet uz miljoniem cilvēku gaidītākās filmas EVER pirmizrādi desmit minūtes pirms seansa un nopirkt biļetes? seriously? nē nu varbūt es kaut ko esmu palaidis garām, bet man tas likās dīvaini.

griezām mašīnu riņķī un aizlaidām uz saulkrastiem, lai apmēram pusstundu stāvētu līdz viduklim ūdenī un meditētu par visādām lietām. ar pašu peldēšanos gan nevedās, bet tāda meditācija aukstā ūdenī gan ir baigā ģēla, ja smadzenes spiežas ārā pa ausīm pēc nežēlīgas nakts. man vispār ļoti patīk jūra.

ak jā, piedāvājums šajām brīvdienām - aizlaist uz Zelta Galvaskausa poligonu.
vajag tikai kaut kur izraut laiviņu.

sāku domāt par laivu braucienu. ieskatījos dažās lapās kā piemēram šajā un secināju, ka laivas ir kļuvušas baismīgi dārgas. like, are you kidding me - Ls 30 par trīsvietīgu kanoe? bļe, pagājušajā gadā bija Ls 7.
kas pie velna notiek?

vai arī es meklēju nepareizā vietā?

katrā ziņā man šobrīd ir divi favorite maršruti
1. braukt pa upi ar nosaukumu Ogre un izkāpt kaut kur pie Ikškiles
2. braukt pa Mēmeli un izkāpt pie Skaistkalnes tur, kur svinējām jaunogadu un iet pirtī.
un PA GAUJU MĒS ŠOGAD NEBRAUKSIM, jo tur vienmēr ir tik pilns ar laivām, ka nav kur izkāpt krastā

help me out with this one.

vakar Duntē iespēlējām mēmā šova hārdkōro versiju. I tell you, mēs vairs neesam nekādi nūbi, jo mums bija piemēram tik lieliski vārdi kā "cylonu bāzes zvaigzne" un "Igaunijā papeles neaug". kad visas lapiņas bija beigušās, mēs vienojāmies, ka tas ir bijis kaut kāds sūds, un tagad ir laiks ĪSTIEM VĀRDIEM. so, mums nācās minēt nepārspējamos "periodiskā hemoroīdu recesija", "sultāna bēru procesija" un "ortodoksālo zeņķu nometne".

man liekas, ka mēs bez liela iesprindziena varētu piedalīties tajā šovā, ja tas vēl eksistētu, un nopelnīt kaudzi naudas.

vot man riktīgi patīk no rītiem ieiet Dominas Coffee Nation, jo tur pārdevējs ir tāds jauns puisis, kurš vienmēr ar lielu rūpību man uztaisa tiešām lielisku kafiju, pieliek cukuru, uzliek vāciņu, ieliek tajā kartoniņā lai rokas nedeg, un vēl uzsmaida. atšķirībā no tur strādājošajām bābām, kas kaut kā pavirši iegāž kafiju traukā un nosviež uz letes, un man pašam pēc tam jāliek cukurs un jāliek visas tās figņas virsū. hvz, moš viņš mani grib izdrāzt, bet man nekas nav iebilstams pret šo viņa vēlmi, ja ir šāds serviss.

anyways, es te beidzot kārtīgāk palasīju Renātes dzimšanas dienas svinību aprakstu, un secināju, ka viss tas sūds norisināsies 100 metrus no Salaspils memoriāla brīvā dabā. tipa brīvdabas pasākums. bet mēs visi taču zinām, ka tas nav īsts brīvdabas pasākums, ja uz to var aizlaist ar pilsētas autobusu (15to šajā gadījumā). bez tam, mani nevilina tusēt šajā rajonā, un pa nakti gulēt uz koncentrācijas nometnē mirušo kauliem, kas man spiedīsies sānā un es nevarēšu saprast, kas par huiņu. nemaz jau nerunājot par migrējošiem urlu bariem, kas noteikti mūs visus tur nogalinās. uz pasākumu gan ir jābrauc, bet es to Renāti reizēm nesaprotu...

rekur es drusku palaboju Renātes sūtīto karti
( pasākuma norises vieta )

ak, es tomēr esmu palicis dzīvs. sākām piektdienas vakarā pie manis dzīvklī ar episku apveidu iedzeršanu - mums bija gandrīz visi iedomājamie alkohola veidi, ieskaitot absintu. izrubījos, kad bija jau gaišs. sestdien turpinājām ar to, ka izvedām pastaigā dārza rūķi, kas man tika iepriekšējā vakarā uzdāvināts. tā kā visi bijām pārāk lielā zaņķī, tad tika nolemts rūķi vest ar sabiedrisko transportu, kas noveda pie tā, ka mēs bijām ar Rūķi aizvizinājušies līdz Duntei. Rūķis dabūja redzēt Minhauzena muzeja takas, pa kurām ejot mēs ik pēc 150 metriem apstājāmies, lai iedzertu kādu stipro dzērienu un nobildētos ar rūķi. sanāca ilgāk uzkavēties eksponātā ar nosaukumu "slinkumpūžņa midzenis", kas principā bija visai jauka būdiņa, kurā varēja glābties no lietus un iestiprināties ar dzērieniem. vēlāk nonācām pie jūras, kur Žanete un Ņurksis dzērumā nolēma, ka ir jāpeldas. pēcāk iegriezāmies Ņurkša ģimenes mājā, lai sasildītos ar kādu tēju un stiprajiem dzērieniem - bet dzērieni diemžēl bija beigušies, tāpēc mēs bijām spiesti uzlauzt šķūnīti, lai tiktu pie tur esošā velosipēda, ar ko aizvizināties uz veikalu pēc šnabja.

viss beidzās ar to, ka mums ap desmitiem vakarā atbrauca pakaļ Alfiņš un laipni aizvizināja līdz Rīgai, kur mēs pie Ņurkša dzīvoklī atkal nenormāli sametām pa lampu, mēģinot piebeigt atlikušo absintu un pa ceļam nopirkto šnabi.

it kā ir doma, ka vajadzētu dzert arī šodien, bet visi izskatās tādi pamiruši, un nezinu, vai kas no tā sanāks.

kādu laiku nekas sakarīgs nav rakstīts.

vakar mums darbā bija baigais šnabja lakšanas maratons. it kā ballīte par godu tam, ka viena meitene iet atvaļinājumā. vakara sākumā boss teica runu, kuras galvenā doma bija apmēram tāda, ka mūsu lielākais klients "Bite", pateicoties kuram esam spējuši izdzīvot krīzes laikā, ir lauzis ar mums līgumu, jo viņiem ir iekšējā politika ik pēc laika rīkot konkursu reklāmas aģentūrām. therefore pusi no darbiniekiem atlaidīs.

par spīti tam vakars izdevās nevainojami - visi piedzērās pilnīgā taņķī un notika jam-session uz divām ģitārām, reasona un mutes harmonikām. es gan aizgāju mājās tā laicīgāk, jo bija kaut kāda pseido-pienākuma-apziņa pret faktu, ka man šonedēļ jāpabeidz tas panasonic katalogs ar 160 lapām.

šorīt braucot uz darbu tā ap pusvieniem satiku trolejbusā Žaneti, which was nice, jo tā parasti nenotiek. pabazarējām par dažādām lietām, tajā skaitā to, kur lai svin manu dzimšanas dienu, un kur lai svin jāņus. šie jautājumi tipa ir ļoti aktuāli.

un tad es ienācu birojā, un secināju, ka puse no visiem cilvēkiem nemaz nebija devušies mājās pagulēt. paņēmām kafijas un alus un devāmies uz VEF pulksteņtorņa jumtiņu, un normāli pasēdējām torņa augšā, paēdām brokastis, papīpējām. apmētājām lejā esošās mašīnas ar maizītēm, kas bija vājprātīgi negaršīgas un īsti negāja lejā. tāda pozitīva noskaņa, kam pa vidu jaucas kaut kāds aizvainojums uz neizbēgamām lietām.

šodien eju pa ielu un man virsū spīd saule un matos pūš vējš, un viss ir tā kā vienalga.
nekas mani nesatrauc. ir miers. beidzot.

brīvdienas bija briesmīgas. biju NPC divos larpos, kur vienā es stundām stāvēju lietū zem koka, bet otrā - stundām tēloju cylonu tosteri (biju ietīts folijā un pārtikas plēvē), pie kam man nāca vēmiens visu laiku, jo biju Andžas pārtijā saindējies ar kaut kādu rijamo. Andžas pārtijs gan citādi bija diezgan jauks - mēģinājām spēlēt BSG galda spēli Erna vadībā (viņš lasīja noteikumus), bet tas viss cieta pamatīgu fiasko, jo tā arī nespējām izburties cauri tiem noteikumiem. un veids, kādā Erns mēģināja skaidrot tos pārdabiski sarežģītos noteikumus, man radīja patiesi histērisku smieklu lēkmi.

tomēr domāju, ka DJ larps man būtu paticis diezgan labi, ja es spētu to normāli izbaudīt. ceru, ka DJ vēl kādreiz kaut ko rīkos.

šovakar pēc spēles
notiek pasākums pie Žaņas.

man slinkums jums visiem atsevišķi zvanīt.

bļe kā vakar paņēmām iekšā. es uz to Jāņmuižu aizvedu all-stars dzērāju komandu. patiesībā labi, ka esam vēl dzīvi. man vienā brīdī sāka likties, ka es esmu drusku saindējies ar alkoholu dēļ tam, ka visi šnabji man bija vienā garšā - pēc spirta. bet nu es te tagad Ņurkša mājās atradu dougherty's viskiju un tas iet lejā tīri normāli.
I guess I'll live.

anyways šovakar Ikšķilē Airisas mājā tematiskais pasākums. tipa krievi or smth, like dzersim šnabi un ēdīsim ķilavas no avīzes. tak što laižam uz turieni.

seems like I have let my little evil friend back in. I feel really fucked up right now. unable to make decisions.
which reminds me -
vai mēs šovakar laižam uz to Jāņmuižu pie Prues, vai arī dzeram Ikšķilē?

vakar normāli paņēmu iekšā ar kolēģiem.
izrādās, ka visa jautrība vēl nav zudusi...
( bildes )

piektdien visai pieklājīgi atvadījāmies no Airisas, kas devās dzīvot un strādāt uz Ameriku. mums bija tik daudz alkohola, ka šķita - mēs tak ar to varētu kādu laiku izdzīvot uz neapdzīvotas salas. tomēr sestdien no rīta par pārsteigumu sev atklājām, ka ņefiga ne pilītes dzērienu vairs nav palicis. episki.

sestdien visu dienu nozvilnējām, protams lejot rorē dažādus dzērienus. vakarā uzspēlējām patiesību un risku, kā arī vēl visādas tīņu spēles, which was great fun tbh. bija arī tas gods pa nakti mēģināt gulēt blakus Kraistam, kurš krāc visļaunāk no visiem maniem dzērājdraugiem. ffs, viņš fucking burbuļo nevis krāc, tas ir pilnīgi nepanesami. pēc stundas jau sāk likties, ka Dievs vispār neeksistē, kas noved pie tā, ka līdz pieciem rītā nākas uzturēties apakšstāvā, smēķēt un kaut kā pavadīt laiku. nu labi, I actually enjoyed it, coz I had a good company, bet tas sirreālisms manā prātā jau bija ierubījies, un bija jau par vēlu.

damn, es jau biju aizmirsis šo sirreālo sajūtu. got to admit - tas ir krutāk par narkotikām, prāts paceļas pavisam citā līmenī un visi domu procesi notiek ar tādu ātrumu, ka tos nav iespējams pieturēt, lai kaut kādā formā (vārdiskā) izdabūtu no sevis. tu joprojām spēj sarunāties par kaut kādu random stafu, bet tavi spriedumi kļūst šķietami neloģiski. tipa tu pēc kārtīgas dzeršanas un negulēšanas esi izrubījis kaut kādus filtrēšanas mehānismus savā prātā, un attopies uz kaut kādas kosmiskās informācijas maģistrāles. and you feel wise. visas lietas zaudē savu cilvēcisko, subjektīvo šķautni, un iegūst to kosmisko, bezpersonisko un vienaldzīgo skatījumu. nothin is good ir evil, right or wrong. right or wrong doesnt even exist. ffs, nevienas narkotikas neko tādu man nekad nespēs sniegt.

anyways, šīs brīvdienas bija jaukas, bet ļoti morāli izsmeļošas.

btw briest plāns, ka nākamsestdien visiem jālaiž pie Prues uz Jāņumuižu. vajag vienreiz izkustēties kaut kur tālāk par Ikšķili.