THE BLOG - bonaparts

mjam. man ir izcili sūdīgi. ļoti nāk vēmiens. gan no dzīves kopumā, gan arī no tā, ka vakar laikam pārēdos un ka mans kunģītis kaut ko ņemas un nespēj visu paveikt kā nākas. atkal jau vasara un atkal jau jāvemj uz katra stūra... nja, pa vasarām es neko nedrīkstu ēst.

visādi citādi esam palikuši dzīvi pēc pasākuma Melnsilā, kur dzērām kopā ar vietējiem. mēs iesprūdām tajā ciemā pēc tam, kad vairs netikām garām policistiem, kas tusējās Rojā biezā slānī, jo Silva bija dzērusi un man nebija tiesību un mēs nolēmām, ka varjaubūt 15 dienu atpūta cietumā nemaz nav tik vilinošs piedāvājums. paspējām laikus nolikt mašīnīti manu vecāku sētā, kad policija jau sāka reidot apkārt gar visu piekrasti biezā slānī. tā nu nolēmām, ka vajag iedzert ar vietējiem. un iedzērām. daudz. un tas nemaz nav tik viegli, ja kas. arī dzīvam palikt nav viegli...

bet izskatās, ka bonaparts manam kunģim nepatīk vairāk kā absints. patiesībā, pēc bonaparta manam kuņģim vairs nepatīk nekas.