vācijas trips part1
« previous entry | next entry »
Jul. 1., 2012 | 10:38 pm
yeah so, es sestdienas rītā galīgi negulējis un pohains iekāpu alfiņa mašīnā atplīst pa ceļam uz vāciju. visu dienu tā arī normāli neizdevās pagulēt, jo mašīna visu laiku kratījās un beņķis bija neērts. vakarā gan kaut kur polijā piesēdos pie stūres un nobraucu līdz pieciem rītā, manai galvai kļūstot galīgi kantainai no bezmiega un energy drink high.
mans iespaids par poliju - sūdu zeme. literally, puse polijas konkrēti smird pēc sūdiem. šur tur starp ceļmalas kazino ganās pa kādai govij, bet tas gan nevarētu radīt TIK nenormālu sūdu smaku, so jāsecina, ka polija vnk ir veidota no sūdiem. bankas kartes nekur nepieņem, benzīntankos nav kafijas, un vispār ir generally 'sūdīga' sajūta.
well yeah, pie vācijas robežas atkal pie stūres sēdās divas stundas uz neērtā beņķa savas miesas pakratījušais alfiņš, un uz tā stulbā moku beņķa atkal savas miesas liku es. šoreiz pat izdevās atplīst uz kādu stundu vai divām. pamodos kaut kur pirms drēzdenes galīgi slapjš nosvīdis, jo biju pārāk cieši satinies guļammaisā. tobrīd izkāpjot uzpīpēt likās, ka es reāli mirstu. pabraucām vēl drusku un apciemojām axas draudzeni litu, kas tagad savas doktorantūras ietvaros tusē pa drēzdeni. iegājām pie viņas dušā, paēdām brokastis un atkal sāku drusku justies pēc cilvēka.
tālāk aizdevāmies uz kaut kādu drēzdenes pili, pavazājāmies pa pilsētu, un tad braucām uz axas jauno mājvietu, pa ceļam iebraucot vēl kaut kādā pilī augstu kalnā, kur bija superīgi tīrs un svaigs gaiss, un bija tik viegli elpot, ka likās, ka viss nogurums pazūd. braucot lejā no kalna protams aizkrita ausis un viss nogurums atgriezās dubultā.
mans iespaids par vāciju - te viss ir tīrs un foršs. salīdzinoši latvija ir netīru debīliķu un barbaru zeme, jo vācijā pat pēdējais lauķis dzīvo labāk nekā vidusmēra latvietis ar ļoti labu darbu. vācijas ceļos tā arī nepamanīju nevienu plaisu asfaltā, nemaz nerunājot par bedrēm. smoothest drive ever. droši vien varētu teikt, ka esmu patīkami pārsteigts.
tad vēl atplīsu mašīnā uz pāris stundām neērtākajā pozā, kāda vien ir iedomājama, pēc kā man čista gribējās nomirt, bet tad alfiņš nolēma, ka ir laiks pagulēt, un bija mana kārta braukt. PA AUTOBĀNI!!1 fuck, tas bija TIK kruta, ka es pat nevaru izstāstīt. my new favourite thing.
so yeah, tagad sēžam uz ralfa balkoniņa dziļo lauku mazpilsētā (kura atgādina kaut kādu sapņu zemi), dzeram džeku un pīpējam daudz cigaretes. beidzot viss ir normalizējies, un vairs negribas mirt. šonakt pat varēs izgulēties un rītdiena solās būt quite cool.
mans iespaids par poliju - sūdu zeme. literally, puse polijas konkrēti smird pēc sūdiem. šur tur starp ceļmalas kazino ganās pa kādai govij, bet tas gan nevarētu radīt TIK nenormālu sūdu smaku, so jāsecina, ka polija vnk ir veidota no sūdiem. bankas kartes nekur nepieņem, benzīntankos nav kafijas, un vispār ir generally 'sūdīga' sajūta.
well yeah, pie vācijas robežas atkal pie stūres sēdās divas stundas uz neērtā beņķa savas miesas pakratījušais alfiņš, un uz tā stulbā moku beņķa atkal savas miesas liku es. šoreiz pat izdevās atplīst uz kādu stundu vai divām. pamodos kaut kur pirms drēzdenes galīgi slapjš nosvīdis, jo biju pārāk cieši satinies guļammaisā. tobrīd izkāpjot uzpīpēt likās, ka es reāli mirstu. pabraucām vēl drusku un apciemojām axas draudzeni litu, kas tagad savas doktorantūras ietvaros tusē pa drēzdeni. iegājām pie viņas dušā, paēdām brokastis un atkal sāku drusku justies pēc cilvēka.
tālāk aizdevāmies uz kaut kādu drēzdenes pili, pavazājāmies pa pilsētu, un tad braucām uz axas jauno mājvietu, pa ceļam iebraucot vēl kaut kādā pilī augstu kalnā, kur bija superīgi tīrs un svaigs gaiss, un bija tik viegli elpot, ka likās, ka viss nogurums pazūd. braucot lejā no kalna protams aizkrita ausis un viss nogurums atgriezās dubultā.
mans iespaids par vāciju - te viss ir tīrs un foršs. salīdzinoši latvija ir netīru debīliķu un barbaru zeme, jo vācijā pat pēdējais lauķis dzīvo labāk nekā vidusmēra latvietis ar ļoti labu darbu. vācijas ceļos tā arī nepamanīju nevienu plaisu asfaltā, nemaz nerunājot par bedrēm. smoothest drive ever. droši vien varētu teikt, ka esmu patīkami pārsteigts.
tad vēl atplīsu mašīnā uz pāris stundām neērtākajā pozā, kāda vien ir iedomājama, pēc kā man čista gribējās nomirt, bet tad alfiņš nolēma, ka ir laiks pagulēt, un bija mana kārta braukt. PA AUTOBĀNI!!1 fuck, tas bija TIK kruta, ka es pat nevaru izstāstīt. my new favourite thing.
so yeah, tagad sēžam uz ralfa balkoniņa dziļo lauku mazpilsētā (kura atgādina kaut kādu sapņu zemi), dzeram džeku un pīpējam daudz cigaretes. beidzot viss ir normalizējies, un vairs negribas mirt. šonakt pat varēs izgulēties un rītdiena solās būt quite cool.