THE BLOG

yeah so, es sestdienas rītā galīgi negulējis un pohains iekāpu alfiņa mašīnā atplīst pa ceļam uz vāciju. visu dienu tā arī normāli neizdevās pagulēt, jo mašīna visu laiku kratījās un beņķis bija neērts. vakarā gan kaut kur polijā piesēdos pie stūres un nobraucu līdz pieciem rītā, manai galvai kļūstot galīgi kantainai no bezmiega un energy drink high.

mans iespaids par poliju - sūdu zeme. literally, puse polijas konkrēti smird pēc sūdiem. šur tur starp ceļmalas kazino ganās pa kādai govij, bet tas gan nevarētu radīt TIK nenormālu sūdu smaku, so jāsecina, ka polija vnk ir veidota no sūdiem. bankas kartes nekur nepieņem, benzīntankos nav kafijas, un vispār ir generally 'sūdīga' sajūta.

well yeah, pie vācijas robežas atkal pie stūres sēdās divas stundas uz neērtā beņķa savas miesas pakratījušais alfiņš, un uz tā stulbā moku beņķa atkal savas miesas liku es. šoreiz pat izdevās atplīst uz kādu stundu vai divām. pamodos kaut kur pirms drēzdenes galīgi slapjš nosvīdis, jo biju pārāk cieši satinies guļammaisā. tobrīd izkāpjot uzpīpēt likās, ka es reāli mirstu. pabraucām vēl drusku un apciemojām axas draudzeni litu, kas tagad savas doktorantūras ietvaros tusē pa drēzdeni. iegājām pie viņas dušā, paēdām brokastis un atkal sāku drusku justies pēc cilvēka.

tālāk aizdevāmies uz kaut kādu drēzdenes pili, pavazājāmies pa pilsētu, un tad braucām uz axas jauno mājvietu, pa ceļam iebraucot vēl kaut kādā pilī augstu kalnā, kur bija superīgi tīrs un svaigs gaiss, un bija tik viegli elpot, ka likās, ka viss nogurums pazūd. braucot lejā no kalna protams aizkrita ausis un viss nogurums atgriezās dubultā.

mans iespaids par vāciju - te viss ir tīrs un foršs. salīdzinoši latvija ir netīru debīliķu un barbaru zeme, jo vācijā pat pēdējais lauķis dzīvo labāk nekā vidusmēra latvietis ar ļoti labu darbu. vācijas ceļos tā arī nepamanīju nevienu plaisu asfaltā, nemaz nerunājot par bedrēm. smoothest drive ever. droši vien varētu teikt, ka esmu patīkami pārsteigts.

tad vēl atplīsu mašīnā uz pāris stundām neērtākajā pozā, kāda vien ir iedomājama, pēc kā man čista gribējās nomirt, bet tad alfiņš nolēma, ka ir laiks pagulēt, un bija mana kārta braukt. PA AUTOBĀNI!!1 fuck, tas bija TIK kruta, ka es pat nevaru izstāstīt. my new favourite thing.

so yeah, tagad sēžam uz ralfa balkoniņa dziļo lauku mazpilsētā (kura atgādina kaut kādu sapņu zemi), dzeram džeku un pīpējam daudz cigaretes. beidzot viss ir normalizējies, un vairs negribas mirt. šonakt pat varēs izgulēties un rītdiena solās būt quite cool.

nupat ienācām pa durvīm un es biju patīkami pārsteigts par faktu, ka te nesmirdēja kā izgāztuvē, jo kāds tomēr bija tos maisus vismaz aizsējis.
anyways - projebaļi vsje babki, līdz mēneša beigām kaut kā jāizdzīvo. bet nu mums te vēl ir alkohols, kaut kāds ēdiens un ūdenspīpe. arī haļavnijs internets atkal ir parādījies. vobšem laime pilnīga :)

īstenībā te ir kaut kāds seksa kūrorts. tipa kad visi vācu pensionāri aiziet gulēt, uz ielas izlien geju pūļi un sākas īstā dzīve. interesanti, kurā brīdī tie bāru īpašnieki paspēj pagulēt, jo kad geji dodas prom, pirmie pendžas jau nāk brokastīs. yeah šodien ir tāda nedaudz pohaina sajūta. vakar izdzērām vājprātā daudz vināra un tam pa virsu vēl kokčikus vienā ļoti interesantā bārā. pēc labākajām tradīcijām iesteberējām viesnīcā vēlu naktī un es knapi pārspļāvu pār lūpu "habitacion 504, por favor".

pēc pāris stundām jālido uz barselonu. un tad svētdien vakarā mājās. damn.

šodien bijām pavazāties pa tuksnesi, kas patiesībā ir milzīga pludmale. vai arī mazs tuksnesis, hvz. secinājam, ka sauļoties pie okeāna smiltīs ir absolūti neiespējami, jo tu jau pēc 10 minūtēm esi zem smilšu kupenas. nu tipa vējš drusku te ira.
nolēmām, ka jāsauļojas pie viesnīcas baseina. bija riktīgi jauki. esam iesauļojušies :)

( bildes )

šodien noīrējām mašīnu un devāmies braukt apkārt visai salai. noskaņojumu gan drusku bojāja fakts, ka visi Rīgā man laikam grib apgriezt sprandu, bet visā visumā bija ok. nekad nebija braukts pa kalnu celiņiem, kas ir pietiekami plati, lai pa tiem knapi izbrauktu viena mašīna, bet visu laiku bija jāsamainās ar pretimbraucošajiem autobusiem un baļķvedējiem, lol.
nujā, mēs actually apbraucām apkārt tai 30km lielajai salai, un tas prasīja visu dienu, jo pa tiem celiņiem nav iespējams pabraukt ātrāk kā ar 40km/h, kaut gan atļautais tur bija 60km/h.

anyways, es neliegšos, es šo visu rakstu jums, mani dārgie draugi. nepārprotami tikai viena iemesla dēļ - lai jums skaustu, ka es te varu atbraukt, bet jūs ņehuja nevarat (ok, es ceru, ka VISI ir spējīgi saklausīt sarkasmu, just checking).

nu labi, es ceru, ka mans dzīvoklis vēl nebūs nodedzināts un visa elektronika vēl nebūs pārdota.
te būs dažas ( bildes )

kopš vakardienas jau esam kanāriju salās.
mums te ir ļoti skaista viesnīcas istabiņa ar balkonu n shit. un visur ir palmas un kaktusi.
nujā, mēs te vakar atradām vienu ēstuvi, kurā pēc ēšanas (pie kuras protams jāpiedzer litrs vīna par pusvelti) pasniedz haļavno stipro alkoholu cik vien var izdzert (nu tipa atnes 3 pudeles - ar šnabi, rumu un vēlkautko dīvainu).

šodien bijām uz ūdensatrakciju parku un tikām ārā no sava tūristu rajona. pēc tam uz viesnīcu tos n kilometrus atnācām atpakaļ ar kājām. te visur ir tuksnesis. nu tipa tāds ar klintīm, kaktusiem un neauglīgs. un ir tāda sajūta kā pa pusei Jūrmalā, pa pusei amerikā (geto or smth). nu tādas visas vecas mājas ar nolupušu krāsu, vecs asfalts, vecas amerikāņu mašīnas, palmas un baisā svelme, hehe.

vēlāk būs kaut kādas bildes vai kaut kā tā.

riktīgi labi izvazājāmies pa barselonu. this place is SO pretty. and moody.
te visās ēstuvēs pie ēdiena dod pudeli ar vīnu, kurš ir vai nu par velti, vai ļoti lēts.
gps ir baigi labā un noderīgā fiška, tomēr ar visu to bija tā jaukā sajūta, ka esi neglābjami pazudis svešā zemē.

kad lidmašīna laidās lejā, es jutu šausmīgākās ausu sāpes pasaulē.
mēs pat atradām savu viesnīcu barselonā.
kinda all is well.