THE BLOG - taksists

šorīt aizvedu Silvas mašīnu uz servisu, un no servisa braucu ar taksi. taksisti mēdz būt ļoti interesanti cilvēki. šis krievu tēviņš pirmajā brīdī izskatījās tāds veren neapmierināts ar dzīvi, resns un raupjš. kā jau cilvēks, kurš par taksistu strādājis ilgi, pieklājības pēc pieminēja kaut ko par laiku, dodot iespēju man uzsākt sarunu, ja man tā gribas, bet man par laiku kaut kā nepatīk runāt.

braucam pa lienes ielu, un es skatos, ka maukas jau deviņos no rīta stāv, un izskatās tādas visai papluinītas. bilstu viņam, ka "re, jau tik agri stāv", uz ko viņš pilnīgi izmainās, jo beidzot ir tēma, par ko uzsist bazaru. un tad sekoja lieliskākais stāsts par viņa piedzīvojumiem, vadājot taksī maukas, kas bija tik interesants, ka es pusi laika pavadīju no sirds smejoties, un otru pusi vnk blenžot viņā ar neticību. tur bija visādi interesanti gadījumi par to kā mauku bariņš viņa mašīnā nolemj iešpricēt sev heroīnu, un atplīst pilnīgā miroņu miegā, un kā viņam jātiek ar tām kucēm galā, lai viņas neatstieptu kātus; visādi stāsti par jauniešu dzeršanām, kurās piedalās maukas, un kādas tik izvirtības viņa mašīnā nav notikušas. viss novirzās uz viņa ģimeni kazahstānā, kam pagalmā aug kaņepes, un kā tur svētkos esot pieņemt "piedolbīt kaljanu" ar zaļo, un sapīpēt tēvam ar dēlu. tad vēl par alkohola ļaunumu, un kaņepes labumu, kā arī to, ka ķīnā dzērušiem vadītājiem esot nāvessods.

ļoti patīkams rīts.