THE BLOG - emocijas

piektdien skatījos Black Swan. balets nu gluži nav lieta, kas mani paņem ar savu izteiksmes veidu, plus man jau no "Requiem for a dream" laikiem besī ārā Aronofskis. lai arī filmas stāsts ir diezgan jauks - stuck up šizofrēniska balerīna iemācās nodejot lomu, kas prasa no viņas pilnīgu atbrīvošanos un kļūšanu par slikto meiteni - pats izpildījums manuprāt sūkāja milzu pimpi. es ienīstu Aronofska stāstīšanas manieri, un man besī ārā bodyhorror. nu cik var maukt nagus, plēst ādu un darīt visādu pretīgu huiņu, kas skatītājam nekādā veidā nepalīdz izprast tēlu un tā pārdzīvojumus. ja vēl iekš "requiem" šis horrors bija kaut kādā veidā attaisnojams, tad šeit tas bija uncalled for. pati Portmane gan bija lieliska. protams arī Mila Kunis, kas laiza Portmanes pežu, ir totāls win, tomēr ar to bija par īsu uz slikti atainotās šizofrēnijas huiņas fona. es vairs Aronofski neskatīšos.

sestdien bijām ciemos pie Axas, gājām pirtī un piedzērāmies ar vāciešiem. svētdien novadīju D&D sesiju. Silva izteicās, ka tā huiņa ir totāli garlaicīga. tas esot kā larps bez visām labājām lietām - dabas un alkohola. šādi izteikumi man atgādina par to, ka es esmu pilnīgs gīks, jo man D&D liekas baigi interesantā padarīšana. savukārt larpi... nujā, larpi arī priekš manis ir vienkārši dzeršana tērpos ar nelielu izklaidi. nekad larpos neesmu varējis spēlēt kādu lomu ar tādu interesi un atdevi kā es to daru D&D.

so there, spriežot pēc uzrakstītā teksta daudzuma, izskatās, ka vislielākās emocijas man sagādāja filma. un emocijas bija sliktas. un tagad esmu darbā un emocijas ir vēl sliktākas.