THE BLOG - I am afraid

nupat noskatījos Kubrika "space odyssey". biju to jau redzējis agrā bērnībā un ņehuja nebiju sapratis. jāsaka, ka arī tagad es ņehuja nesapratu, tomēr HALs bija tieši tikpat šarmants kā toreiz.

Dave, my mind is going. I can feel it. I am afraid.

beidzot es tomēr spēju novērtēt šo filmu kā pienākas. un ienīst Kubriku līdz mūža beigām, jo tieši šī filma man jau agrā bērnībā radīja agorafobiskas sajūtas un totālas bailes no kosmosa. es tagad točna zinu no kurienes mana zemapziņa izrauj tos sapņu tēlus, kas man visvairāk riebjas. like, sajūta sapnī, ka tu esi tādā kā kokonā patiesas bezgalības ieskauts. funny shit, ka sapnī izjust kosmosa bezgalību ir krietni vien baisāk, nekā varētu likties. un būt iekšā tajā kokonā un apzināties savu niecību šīs bezgalības priekšā ir vēl baisāk. tipa, es nekad neko neatradīšu un no tā kokona neizkustēšos. it's just full of stars.

režisoru ziepēs!