'tauta', 'grib', 'tikumība' u.t.t. ir tādi interesanti jēdzieni, kas, lietoti saīsinātā versijā, izsaka gandrīz neko (jo pārāk daudz noklusējumu, kas tieši tiek saprasts ar 'tautu', 'tautas gribu', 'tikumu/tikumību', cik un ar ko pamatota ir šī sapratne u.t.t.). Tāpat arī, pirms iesaistīties diskusijā, būtu jāspēj vienoties, cik ļoti valdība ir tautas izvēles rezultāts (koalīcijas veidošana rada iespēju izslēgt no vairākuma partijas, kas pēc vēlēšanu datiem ir bijušas vairāk tautas gribētas, nekā koalīciju veidojošās, līdzīgi arī personālijas u.t.t.). Vispār vēlēšanas, tautas izvēle, demokrātiskās brīvības etc. ir atsevišķas sarunas vērtas.

tā kā ir manāms, ka mēs šos būtiskos jēdzienus izprotam un lietojam atšķirīgi, tad paietu pārāk daudz laika mēģinot vienoties par vismaz pamatnostādnēm un komentāri nav labākais paņēmiens, kā pie šādas vienības nonākt, tāpēc šo diskusijas daļu izlaidīšu (kā arī ceru izlaist diskusiju vispār), taču noslēgumā akcentēšu, un izteikšu ļoti vienkāršoti, manuprāt, galveno domu: pie 'tikumiska' rezultāta var nonākt pa dažādiem ceļiem. Daži ceļi ir iekļaujošāki, daži ceļi nē. Personas, kuras ir atbildīgas par šo procesu, ir izvēlējušās neiekļaujošāku ceļu un izvēli pamato ar sliktiem argumentiem (kas skar viņu politisko statusu, nevis izspriesto tēmu).

(Reply to this) (Parent)