|
Feb. 9th, 2015|09:45 pm |
Salūts! Pirms pāris stundām pie Parīgas mērijas brīdi raudzījos daiļslidotājos un itin dzīvi atminējos pēdējo reizi, kad slidoju pats, gadā edak 99tajā. Triju paaudžu bērni, mēs ālējāmies uz ezera (vai tomēr upītes?) pie Duntes, skrejot sunīšos, un dzīve bija tik skaista...
Uzreiz gan steidzu uz kapučīnoo ielu pīci, fragrances apraudzīti. Man jau bija aizdomas, ka bišk kavējos, lai gan viņu mājas lapā darba laiki nebija norādīti. Raitajā riksī pamanījos kādai modelei vai vismaz Gaskoņas tautasdeju meistarei nomīt kāju. Viņas šaušalīgais kvieciens vēl tagad plēš bungādiņu. It sevišķi nummurs divi, kas bija domāts Sēnas otrā krasta iedzīvotāju apziņošanai, lai gan mani tas vienlIkus mierināja, ka nekas traks nav noticis.
Bode, dabistiski, tikko bija aizvērusies. Tagad zinu, ka ofisjālās stundas ir 10:30-18:30. Nākamais informācijas bits mani sasniedza no cenu lapas uz iekšpalodzes, un tas ir viegli mulsinošs, jo izrādās, ka žasmīnam ir trejas variācijas, ja vien, nelga, nealojos - Indijas, Marokas un Itālijas... Kura no tām visprecīzāk kongruē ar tavām garšsmaršu kārpiņām? |
|