Kurš un ar kādu nolūku tev to pastāstīja?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas kaut kā pa daļām līdz manīm nonāca. par abortu mamma kkā ļoti kautrīgi izmeta, laikā kad es dzīvoju visai aktīvu sabiedrisko dzīvi, ar tusiņiem, alko un čaļiem. nu tipa ar domu, ka aborts ir briesmīgi un ka viņai žēl, ka viņa to darīja un pakļāvās mana tēva spiedienam un nenovēl man nonākt situācijā, kad tas būtu jādara.

mans tēvs vispār bija apvainojies, ka es tiku dzemdēta pretēji viņa gribai. es piedzimu vasarā, Smiltenē - mamma ar mani mazu tusēja pie saviem vecākiem un tētis no Rīgas uz mani paskatīties atbrauca tikai kad man jau bija vairāk nekā mēnesis. to man kkad vecāmamma stāstīja (un vēlāk arī mamma)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es laikam negribētu, lai man to stāsta, vismaz ne bērnībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

līdz cik gadiem ir bērnība? :D

es atceros sevi pavisam maziņu, stāvot Tērbatsielas dzīvokļa virtuvē, raustot mammu aiz brunčiem un prasot - mammu, kad Tu šķirsies no tēta. tā, ka pat ja man to izstāstīja bērnībā (bet es neatceros kad tieši tas notika), man tā nebija baigā trauma. es redzēju ka mammai ir šausmīgi grūti ar tēti un jau toreiz uzskatīju ka viņai būtu vieglāk, ja viņi šķirtos. bet nu viņi ir kopā joprojām un viņai ir grūti joprojām. es arī saprotu iemeslus kāpēc tēvs ir tāds, kā viņš ir (viņa personīgās bērnības traumas) un man ir viņa žēl utt. bet nu mammas ir vairāk žēl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nezinu :D

piedod, ka es tevi iztaujāju, no sākuma pieļāvu, ka tev ar tēvu attiecības ir "ne visai", kur viņš tevi mīl, bet tev viņš īpaši nepatīk, tādēļ, ka tu zini, ka viņš tevi sākumā negribēja, bet tā- jā, grūti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oi, nekādu problēmu - par iztaujāšanu

(Reply to this) (Parent)