|
Sep. 15th, 2013|05:32 pm |
Nupat pīpojot izdomāju, ka ar audzināšanu tam visam maz sakara, tb cilvēki, kā vienmēr, mēģina atrast "kas vainīgs", pie tam vienkāršāko atbildi. Gana bieži redzam, ka pie identiskas audzināšanas ļaudis mēdz izaugt absolūti dažādi. Protams, vide, kurā bērns aug, noteikumi, kas valda gimenes pieaugušo starpā dod viņam pamatmodeli (nezinu, kā ir meitenēm, taču puikas gana bieži izvēlas kādu no radu vīrišķiem par paraugu, kurš šiem šķiet tāds kā etalons, ko zināmā mērā cenšas kopēt - ja nav ko kopēt, tad paraugu jāatrod vai nu ārpus ģimenes, vai jāmēģina konstruēt pašam, kas jau grūtāk), taču to ievērojami koriģē gan paša mentalitāte un raksturs, gan sociālā vide plašākā nozīmē, tb jau ārpusģimenes vide.
Runājot par alfa tēviņiem, man šķiet, ka procentuāli to skaits sabiedrībā nemainās gadu tūkstošu garumā. Cik ir, tik ir. Bez tam industriālajā sabiedrībā alfam vairs nevajaga fiziski izcelties pārejo tēviņu vidū, jo pēc tā nav praktiska pieprasījuma. Mākslīgi alfu neizaudzināsi (var tikai no deltas par betu kļūt), harisma vai nu piemīt, vai nē, tb iedzimta lieta. Un meitieši vienmēr pukstējuši, ka ņuņņu ir vairāk, visām alfas nepietiek, bet tā daba nu iekārtojusi, ka ne visi vīrišķi būs alfas, un ne tuvu visi sievieši uz alfām velk, tāpēc jau pārējais alfabēts pastāv. :) |
|