|
Apr. 28th, 2012|10:11 am |
Jā, man ir sajūta, ka dzīvojam izšķirošos laikos, tādos, kuros jau manāma dominējošo paradigmu nomaiņa. Manas sajūtas gan ir tādas, ka šī paradigmu nomaiņa būs ļoti sāpīgs process un nav skaidrs, uz ko šīs nomainīsies, jo izskatās, ka sabiedrība ļoti strauji radikalizējas, izskatās, ka pēc šīs paradigmu nomaiņas no kādreiz vāri uzplaukušajiem racionālisma ziediņiem nepaliks ne smakas.
Proti, kopumā sabiedrība kļūst ezotēriskāka, jau tā vārais racionālistu vidusslānis kļūst arvien šaurāks, toties plašumā vēršas visa veida eksaltēto fanātiķu aprindas, mērenības viedokļos un metodēs tiek atmestas kā nevajadzīgas.
Kristieši pret musulmaņiem, ezotēriķi pret "zinātniskajiem ateistiem", vegāni pret gaļēdājiem, geji pret latentajiem gejiem, nosacītie kultūras darbinieki pret tikpat nosacītajiem proletāriešiem, abi kopā pret lielo biznesu, lielais bizness un politiķi pret visiem, viss šis ieņem arvien radikālākas un bailīgākas formas. Sabiedrība mums kļūst nevis liberālāka, bet arvien vairāk caur varu "piegriež skrūves" un arvien vairāk ir regulējumu "no augšas", ierobežojot personību tiesības uz pašnoteikšanos un brīvdomību.
Jā, esmu kategoriski pret to, kas šobrīd notiek, atbalstu seno tēzi "ar varu mīļš nekļūsi", proti, pats nesitu ģimenes locekļus, nemetu zemē papīrus un nespīdzinu dzīvniekus, tajā pašā laikā neuzskatu, ka sabiedrība kļūs labāka caur visa veida sodiem un aizliegumiem, nekas par to neliecina visādā ziņā. |
|